Partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" sacīja, ka ar šādiem priekšlikumiem jābūt "ļoti uzmanīgiem", jo "aizklātība šādos jautājumos varbūt tas iemesls, kāpēc kāds no Saeimā esošajiem varētu nepakļauties norādēm un veicināt pozitīvu rezultātu". Pēc Zaķa domām, pašreizējā kārtība demokrātiskā sabiedrībā ir daudz pieņemamāka.
Arī Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis portālam "Delfi" sacīja, ka būtu slikti grozīt likumus , lai piemērotu balsojumu kādas konkrētas personas apstiprināšanai. "Atklātā balsojumā iespējams vēl vairāk manipulēt nekā aizklātā, " pauda Krauklis, norādot, ka "aizklāta balsošana ir viens no fundamentāliem demokrātijas principiem".
Līdzīgu viedokli portālam "Delfi" pauda arī "Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, norādot, ka aizklāta balsošana ir viens no veidiem, kā demokrātiski izvēlēties piemērotākās amatpersonas. Tiesa, Kristovskis pieļāva, ka varētu būt argumenti par labu Vīķes – Freibergas ierosinājumam, taču viņam tie neesot zināmi.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" atzina, ka nav pieļaujamas nekādas izmaiņas likumos, kas būtu piemērojamas vienas personas apstiprināšanai amatā. Lai arī atsevišķi ZZS biedri pauduši noraidošu attieksmi pret Maizīša atkārtotu pārvēlēšanu, Brigmanis uzsver, ka apvienība vēl nekādu lēmumu nav pieņēmusi un patlaban par to ir pāragri runāt.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, - Vīķe-Freiberga uzskata, ka ģenerālprokuroru Saeimai vajadzētu izraudzīties atklātā balsojumā. "Mana vēlme būtu, ka, ņemot vērā šī jautājuma jūtīgumu, ka Saeima varētu ļoti cēli izlemt to darīt atklāta balsojuma veidā. Ņemot vērā, ka tuvojas vēlēšanas, tas būtu viens veids, kā parādīt tautai, kur katrs stāv," viņa teica.
Maizīša pilnvaru termiņš beidzas 11.maijā. Ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimai izvirzīs Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bet balsojums Saeimā varētu notikt martā.