Koalīcija piebremzē likumprojektu par ieceri sodīt okupācijas noliegšanu
Foto: LETA

Valdību veidojošās koalīcijas partiju vairākums vienojās piebremzēt virzību Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iebilstot nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), pārējā koalīcija vienojusies, ka Saeimas Juridiskajai komisijai būs jāpieņem lēmums, vai attiecīgos grozījumus izdalīt atsevišķā likumprojektā vai arī pievienot kādam likumprojektam, kurš tiek skatīts otrajā lasījumā, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) padomniece Sandra Sondore-Kukule (RP).

Pretēji pieņemtajai praksei šis jautājums nebija saskaņots ar tām amatpersonām, kuras aizstāv valsti starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Tieslietu ministrijas atzinumā esot norādīts, ka šis jautājums nav vērtēts saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, norādīja Rinkēviča padomniece.

"Nacionālajai apvienībai iebilstot, koalīcija izņem no Saeimas sēdes dienaskārtības jautājumu par kriminālatbildības noteikšanu par okupācijas fakta noliegšanu," sociālā tīkla "twitter.com" kontā rakstīja VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Iesalnieks.

Juridiskā komisija iepriekš bija lēmusi attiecīgos likuma grozījumus skatīt 20.februāra Saeimas sēdē. Minētajos likuma grozījumos vārds "okupācija" tieši nav lietots.

Kā ziņots, grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas noliegšanu, atgādina okupāciju laikā īstenoto praksi ierobežot vārda brīvību, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Ministrs veltīja skarbus vārdus šai iecerei. "Tas ir mēģinājums darīt to pašu, ko okupācijas laikā darīja padomju un vācu vara. Mums vairāk nekā 50 gadus vārda brīvība bija liegta - Latvijas neatkarību noliedza, karogu aizliedza, cilvēkus sēdināja cietumā. No tāda viedokļa raugoties, diskusija par okupāciju nav jārisina ar kriminālatbildības noteikšanu," pauda Rinkēvičs.

Grozījumi arī paredz, ka personu krimināli varēs sodīt, ja tā publiski būs attaisnojusi vai ļaunprātīgi, rupji vai aizvainojoši apšaubījusi genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu. Patlaban ar brīvības atņemšanu var sodīt par šādu noziegumu publisku noliegšanu vai attaisnošanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edgars Rinkēvičs Eiropas Cilvēktiesību tiesa Jānis Iesalnieks Saeima Sandra Sondore-Kukule Tieslietu ministrija Vācija VL-TB/LNNK
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form