Koalīcija sola meklēt risinājumus pedagogu algu palielināšanai; konkrētus termiņus nenosauc
Foto: LETA

Vairāku ministriju pārstāvji meklēs risinājums gan izglītības kvalitātes uzlabošanai, gan pedagogu algu palielināšanai, taču koalīcijas politiķi pagaidām nenosauc konkrētus termiņus izmaiņu īstenošanai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka valdība otrdien uzklausīs izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) informatīvo ziņojumu par darāmo izglītības jomā. Viņas uzstādījums paredzot nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem bērniem Latvijā, tātad sistēma ir jāpilnveido tā, lai visiem bērniem to varētu nodrošināt, klāstīja valdības vadītājs.

"Šuplinskas kundzes vadībā mēs kopīgiem spēkiem atradīsim risinājumu, kā uzlabot sistēmu, lai būtu kvalitāte un algas būtu lielākas," norādīja Kariņš.

Viņš akcentēja, ka administratīvi teritoriālā reforma ir fundamentāla visiem uzlabojumiem, ko valdība ir uzņēmusies veikt. Reformas īstenošanai nepieciešams laiks līdz diviem gadiem, tas palīdzēs sakārtot arī skolu tīklu. Tagad vairākas ministrijas un premjers strādāšot, lai rastu risinājumu.

Taujāts, vai līdzekļiem pedagogu algām varētu tikt rasti jau šogad, Kariņš atbildēja: "Ja es varētu rast [finansējumu] šopēcpusdien, es to izdarītu. Tas ir process." Viņš skaidroja, ka mērķis ir atrisināt jautājumu par šo pārejas posmu - "starp šodienu" un laiku līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka koalīcija ir vienisprātis, ka pedagogu algas ir jāpalielina. Lai arī skolu tīkls nav optimāls, diez vai tikai ar optimizāciju var uzreiz iegūt nepieciešamos līdzekļus, uzskata politiķis. Līdz ar to VL-TB/LNNK piedāvājusi savu redzējumu par iespējamu līdzekļu avotu. Proti, nacionālā apvienība rosina samazināt Tiesu namu aģentūras pamatkapitālu par nepieciešamo summu un ieskaitīt to 2019. gada budžetā pedagogu algu palielināšanai. Tiesu namu aģentūras pamatkapitālā 2017. gada nogalē tika ieguldīti 11,2 miljoni eiro ar mērķi daļēji segt jauna cietuma būvniecību Liepājā. Tomēr būvniecība tika atlikta.

Diskusijas par iespējamiem risinājumiem, tostarp VL-TB/LNNK priekšlikumu vēl turpināsies. Savukārt tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns uzskata, ka nacionālās apvienības ierosinājums ir "strukturāli pareizākā ideja".

Bordāns akcentēja, ka valdība strādā kā vienota komanda, lai tiktu rasts risinājums problēmām izglītības jomā. Viņš arī mudināja otrdien uzdot jautājumus Šuplinskai saistībā ar informatīvo ziņojumu un viņas redzējumu.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs atzina, ka jautājums ir sarežģīts, bet premjers ar Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas strādās pie tā risināšanas.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norādīja, ka minētās problēmas risināšanai vēl diezgan daudz jāizdara gan valsts, gan pašvaldību pusē. Pirmdien esot bijusi pirmā plašāka līmeņa saruna, un uz galda vēl ir visi iespējamie risinājumi. "Es būtu par to, lai pašvaldības stimulētu pieņemt lēmumu par optimālu skola tīkla izveidi," teica ministrs.

Viņš arī piebilda, ka šajā jautājumā "datumi nemaz nav tik nenoteikti", jo likums nosaka - izmaiņām, kas stājas spēkā no 1. septembra, ir jābūt pieņemtam līdz 1. martam. Taču kādi radikāli lēmumi šonedēļ diez vai tikšot pieņemti.

Kā ziņots, topošajā izglītības iestāžu kvalitātes vērtēšanā izglītības un zinātnes ministre vēlas iekļaut skolēnu izaugsmes, kā arī skolēnu-skolotāju sadarbības rādītājus, pirmdien pēc dalības koalīcijas sanāksmē žurnālistiem sacīja ministre.

Savukārt pedagogi solījuši pulcēsies protesta akcijā, ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēris, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020. gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020. gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", iepriekš žurnālistiem skaidroja Kariņš.

Source

LETA

Tags

Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Pūce Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form