Premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība") norādīja, ka šonedēļ iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa sasauks ekspertus no koalīcijas partijām, kuri pārrunās šo problēmu un nākampirmdien koalīcijas partiju sanāksmē tiks iekļauts bēgļu jautājums. "Runāsim, kāds varētu būt risinājums. Šobrīd ir politiskas un tehniskas lietas, kas būtu jāizrunā," viņa piebilda.
Straujuma arī norādīja, ka iebilst pret obligātām bēgļu kvotām. "Ja mēs skatāmies uz solidaritāti, kad Itālija ir pārpludināta ar bēgļiem. Mēs nevaram viņiem pateikt, ka mēs neko nezinam, negribam un neredzam. Vienlaikus NATO spēku sastāvā Itālijas lidmašīnas patrulē Baltijas gaisa telpā. Tāpat pēc Otrā pasaules kara mūsu bēgļus arī citas valstis uzņēma mūsu bēgļus. Šobrīd dienvidu valstis ir pārpludinātas ar bēgļiem," viņa teica.
"Šeit nevar būt ekonomiskie migranti, bet tie ir cilvēki, kas bēg no kara skartām teritorijām, līdz ar to es uzskatu, ka visām ES valstīm brīvprātīgi ir jāparāda solidaritāte," akcentēja Straujuma.
Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka NA atgādinājusi savu nostāju.
"Mēs piekrītam, ka katrai ES valstij ir jāizrāda solidaritāte, bet šī solidaritāte nevar būt vienpusēja. Latvijai ir īpašs un atšķirīgs stāvoklis no citām ES valstīm, jo pagājušā gadsimta laikā pret savu gribu esam uzņēmuši ārkārtīgi lielu imigrantu skaitu, kas ir būtiski izmainījis etnostrukturālo sastāvu Latvijas valstī. Tā ir līdzīga situācija ar Igauniju. Šie ir apstākļi, par kuriem mums ir jāargumentē," sacīja Dzintars.
"Ja mēs pieņemam kaut vai nelielu skaitu bēgļu, NA grib garantijas, ka šī situācija neatkārtosies gadu no gada. Nākotnē argumentēt būs jau krietni sarežģītāk. Mēs nevaram palīdzēt Latvijai pilnīgi nepieņemamā veidā," viņš piebilda.
Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Edgars Tavars izteica šaubas par brīvprātības principu kā tādu.
"ZZS pozīcija ir tāda, ka mēs lielā mērā atbalstam premjeres viedokli, ka ir jābūt brīvprātības principam. Mūsu izpratnē brīvprātības princips var nozīmēt, ka varam neuzņemt nevienu bēgli. Ir nepieciešama papildu informācija, kuru ceram gūt darba grupā. Tāpat jāzin, kādas būtu izmaksas, uzņemot bēgļus. Prioritāte nenoliedzami ir pašmāju cilvēki," sacīja Tavars.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka tā dēvētajā Āfrikas bēgļu jautājumā Latvija malā stāvēt nevarēs.
Ministrs uzsvēra, ka bēgļu uzņemšana Latvijā nebūs obligāta. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija šajā jautājumā nevar būt vienaldzīga, jo var izveidoties situācija, kad valstī ierodas liels daudzums bēgļu no Ukrainas, un "tad citas Eiropas valstis var pateikt, ka tās ir tikai mūsu problēmas".
Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, Latvijai nāktos uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu. Savukārt valdības pieņemtā un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā Latvijas pozīcija Eiropadomei liecina, ka valsts neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu ES. Latvijas uzskata, ka var runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm, ES solidaritātes vārdā, uzņemot nelielu skaitu patvēruma meklētāju.
