Pēc pirmdien, 19. decembrī, notikušās koalīcijas sanāksmes valdības pārstāvji preses konferencē informēja, ka politiskie spēki diskutējuši par LDz nepieciešamajiem papildus līdzekļiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts, jo par šo tematu koalīcija vēl diskutēs.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka "situācija LDz ir ļoti sarežģīta", jo kravu apgrozījuma samazināšanās ir tik liela, ka uzņēmums nespēj uzturēt savu infrastruktūru. Ašeradens uzsvēra, ka ir ir jādomā par jaunu LDz finansēšanas modeli, tāpēc koalīcija pie šī jautājuma atgriezīsies nākamā gada janvārī.
Arī satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka LDz "ir neapskaužamā situācijā", turklāt ir nepieciešams "milzīgs darbs", lai saprastu, kā optimizēt uzņēmumu.
Ministrs atzina, ka Satiksmes ministrija ir sagatavojusi ziņojumu valdībai, kurā no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiek prasīti 30 miljoni eiro, lai segtu LDz tekošās izmaksas par 2021. gadu, tostarp, lai nodrošinātu darbinieku sociālās garantijas un varētu turpināt iesāktos infrastruktūras objektus – staciju personu, pie kuriem piestās jaunie vilcieni.
Valdība jau iepriekš lēmusi par līdzekļu piešķiršanu LDz. Šā gada novembrī valdība apstiprināja 7,9 miljonus eiro kompensāciju LDz par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un tās izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Savukārt decembra sākumā valdība apstiprināja 6,5 miljonu eiro piešķiršanu LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasību izpildei 2020. gadā.
