Koalīcija vēl nedēļu iekšēji spriedīs par Bordāna ieceri vērtēt Kalnmeiera atbilstību amatam
Foto: LETA

Valdošās koalīcijas politiķi arī šodien izvairījās paust konkrētu nostāju par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, un plāno pie šī jautājuma atgriezties pēc nedēļas, 27. maijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes žurnālistiem pauda, ka visi koalīcijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar Bordāna pamatojumu, līdz ar to pie šī jautājuma plānots atgriezties pēc nedēļas.

Kariņš vēlējās atturēties no sīkākiem komentāriem šajā jautājumā, jo "ļoti svarīgi atdalīt izpildvaru no tiesas varas". Viņš skaidroja, ka vada gan koalīciju, gan valdību, bet koalīcijas sanāksmēs piedalās arī Saeimas deputāti, kuriem būtu jāizvērtē šis jautājums. "Es par saturu un virzību kā valdības vadītājs tālāk nekomentēšu, jo ir ļoti svarīgi, ka mūsu valstī izpildvara un tiesu vara tiek šķirta, un par to nav nekādu šaubu," pauda Kariņš.

Tikmēr Bordāns uzskata, ka viņš esot izraisījis "virzību uz tiesiskumu Latvijas valstī". Ministrs atzina, ka kolēģi ir piesardzīgi šajos jautājumos, tāpēc vēlas iepazīties argumentāciju, taču sanāksmes laikā partneri neesot izteikuši atbalstu Kalnmeieram kā veiksmīgam prokuroram un tiesiskuma nodrošinātājam Latvijā. Bordāns mudināja saprast, ka Ģenerālprokuratūra ir centrālā iestāde tiesiskuma nostiprināšanā.

Apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka tiesu vara ir neatkarīga, bet tā ir "nopietna lieta", ja tieslietu ministrs pauž neuzticību ģenerālprokuroram. Var būt dažādi viedokļi par Kalnmeiera darbu, sacīja Pavļuts, piebilstot, ka arī AP saskata trūkumus prokuratūras darbā. Vienlaikus Pavļuts akcentēja, ka ir jāvērtē, kāds varētu būt turpmākais ceļš, ja tieslietu ministram ir nopietnas bažas. AP rūpīgi iepazīšoties ar Bordāna argumentāciju un tad arī lemšot par turpmāko rīcību. Koalīcija pie šī jautājuma plāno atgriezties pēc nedēļas, teica Pavļuts.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka šodien partneri nediskutēja par to, vai viņiem patīk vai nepatīk Kalnmeiera darbs, bet gan par iespējamu procedūru. Dzintars atkārtoti atgādināja, ka prokuratūrā tiek izmeklēti Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša ("KPV LV") iespējami kriminālpārkāpumi. "Tas sarežģī šo diskusiju un apstākļus," norādīja politiķis.

Tikmēr "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, netieši norādot uz prokuratūrā esošo kriminālprocesu pret viņu, pauda, ka par šo jautājumu neizsakās objektīvi, bet gan privāti. "Ja Latvijā būtu kustība "Man arī tiesībsargājošās iestādes ir darījušas pāri", es tādā kustībā labprāt iesaistītos," izteicās politiķis.

Kā ziņots, Bordāna vadītā Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā esot konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Kalnmeiers, ministra ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

Savukārt Kalnmeiers nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina". Viņš piektdien žurnālistiem teica, ka ar Bordāna argumentāciju viņš nav paspējis iepazīties, taču zinot "tikai tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos".

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam.

Tiesā norādīja, ka Bičkovičs atturas no komentāriem par tieslietu ministra paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu un norāda, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.

Source

LETA

Tags

KPV LV Atis Zakatistovs Jānis Bordāns Ministru kabinets Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form