Koalīcija vienisprātis, ka tradicionālie dziesmu svētki nenotiks; galīgā lēmuma vēl nav (plkst. 19)
Foto: DELFI

Valdošās koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē pirmdien, 19. aprīlī, bijušas vienisprātis, ka tradicionālā veidā XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šovasar nenotiks, taču pie labvēlīgiem epidemioloģiskajiem apstākļiem varētu notikt pasākumi novados vasaras beigās, pēc sanāksmes atzina koalīcijas partiju pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Delfi" jau ziņoja, ka iepriekš Jaunā konservatīvā partija (JKP) nāca klajā ar paziņojumu, ka partijas valdes sēdē, uzklausot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), analizējot aktuālo epidemioloģisko situāciju un izanalizējot visus riskus, pieņemts lēmums, ka svētki tradicionālajā formā šajā gadā nenotiks.

Partija šādu paziņojumu izplatīja pirmdien īsi pēc tam, kad sākās attālinātā valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksme, kurā bija iecerēts runāt par šo sabiedrībā pretējus viedokļus raisošo jautājumu.

"Mēs rūpīgi izanalizējām jaunāko situāciju saistībā ar Covid-19 saslimšanu, un diemžēl 14 dienu kumulatīvais rādītājs turpina pasliktināties. Nākotnē ar optimismu ļautu raudzīties operatīva iedzīvotāju vakcinācija, tomēr līdzšinējā Veselības ministrijas darbība un vakcinācijas tempi nedod pamatu optimismam. Speciālistu viedoklis bija, ka dziesmu svētkus tradicionālajā formā būtu iespējams rīkot tad, ja vakcinēti būtu vismaz 60% no sabiedrības un kopējais saslimstības līmenis būtu ievērojami zemāks," norādīja partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns, piebilstot, ka iepriekšējie plāni tika gatavoti, balstoties uz to, ka jau pašlaik būtu vakcinēts ievērojami lielāks iedzīvotāju skaits.

"Mēs apzināmies, ka dziesmu svētki ir viena no nozīmīgākajām tautas kultūras tradīcijām, kas ir spēcinājusi latviešus cauri gadu simtiem, tomēr pašreizējā epidemioloģiskā situācija mums neļauj rīkot svētkus tradicionālajā formā," vēstīja Bordāns.

Pēc sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un citi koalīcijas partneri apstiprināja, ka ir vienisprātis, ka svētki tradicionālā veidā nevar notikt, tomēr gala lēmums vēl nav pieņemts. Otrdien Ministru kabineta sēdē paredzēts skatīt izglītības un zinātnes ministres redzējumu par to, kā epidemioloģiski drošā veidā varētu rīkot pasākumus pašvaldību robežās.

"Ir skaidrs, ka dziesmu svētki tradicionālā izpratnē šogad diemžēl nevar notikt un nenotiks. Kas un kādos apstākļos varētu notikt tā vietā, ir vēl atvērts jautājums," teica Kariņš žurnālistiem. Viņš atzina, ka sadarbības sanāksmē bijusi plaša diskusija par to, kādā veidā varētu notikt reģionāli pasākumi šādos pandēmijas apstākļos.

Ministru prezidents arī piebilda, ka diezin vai otrdien valdības sēdē varēs pieņemt konkrētu lēmumu par to, kas tieši varētu notikt. "Vēl ir pāragri. Mēs vēl esam pavasarī, un ir runa par iespējamiem pasākumiem, kas varētu notikt vasaras beigās vai rudens sākumā," skaidroja Kariņš.

Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Ritvars Jansons uzsvēra, ka koalīcijas pārstāvji bijuši arī vienās domās par to, ka dalībai svētku pasākumos, ja tie notiks, jābūt brīvprātīgai. "Mūsu galvenās rūpes ir drošības pasākumus sabalansēt ar tradīciju saglabāšanu," teica Jansons, norādot, ka par to runās valdības sēdē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) piebilda, ka diskusija bija par to, ka šajā brīdī nevar pieļaut svētkus tradicionālā formā. "Ja mēs organizēsim svētkus katrā novadā, tad tiem jābūt ar ļoti skaidriem un stingriem drošības protokoliem, lai nepieļautu vīrusa infekcijas tālāku izplatīšanos," teica Plešs.

Arī Bordāns pēc sanāksmes uzsvēra, ka sabiedrībā bija radies aplams priekšstats, ka pandēmijas apstākļos tiek plānoti dziesmu svētki tradicionālā formā. "Tāda doma ne valdībā, ne ministrijā, ne partijām nav bijusi šī gada garumā," teica Bordāns. Runa ir tikai par to, ka atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai varētu novados sarīkot kādus pasākumus ārā noteiktam skaitam cilvēku.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka par svētku sarīkošanu ir pretrunīgi viedokļi – kultūras jomas darbinieki pārsvarā atbalsta to sarīkošanu, savukārt epidemiologi šādu iespēju Covid-19 izplatības dēļ nesaskata. Līdzīgi arī politiķu vidū nav vienota viedokļa.

Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepriekš ir uzsvērusi, ka šie Dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Viņa arī atklāja, ka vienā dienā plānots viens svētku notikums.

Svētku izpilddirektore stāstīja, ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas, un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.

Līdz šim viņa ir teikusi, ka netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumu plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā un ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs "A", "B" un "C" variants, kur, ja atļaus epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar "B" variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām - Mežaparka Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot visas prasības - gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.

Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenajā alejā tiks aicināti tautas deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu "Hanzas perons", kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Bērziņa iepriekš klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi - folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.

Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts "Dziesmu koks". Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju koncerts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Koronavīruss Covid-19 Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form