Pēc Ministru prezidenta teiktā, izmaiņas ļaus uzlabot valdības darbu. Sīkāk viņš nekomentēja izmaiņas ministru sastāvā, uzsverot, ka tagad tiks veikts nopietns darbs šajā jautājumā.
No premjera teiktā bija noprotams, ka koalīcijas atbalsts Daudzem ir saistīts ar gaidāmajām izmaiņām valdībā.
Kalvītis uzsvēra, ka uz Daudzes virzīšanu augstajam amatam ir uzstājusi ZZS, uzņemoties "lielu politisko atbildību".
Koalīcijas padomē arī panākta vienošanās nākamā gada budžetu veidot ar būtisku pārpalikumu, kā sasniegšanai partijām būs jāvelta maksimāli pūliņi un darbs. Līdz ar to budžeta sagatavošana varētu kavēties par aptuveni desmit dienām, salīdzinot ar sākotnēji plānoto.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" sacīja, ka koalīcijas vienošanās patlaban neparedz kādu konkrētu ministru nomaiņu, taču premjeram būs tiesības izvērtēt un pieprasīt partijām atsevišķu ministru nomaiņu.
Kučinskis sacīja, ka TP nebija apmierināta ar ZZS izvirzīto kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam, jo Daudzem trūkst pieredzes, taču tā kā ZZS uz to uzstāja, panākta vienošanās, ka visa koalīcija atbalstīs Daudzes apstiprināšanu, taču Kalvītim turpmāk būs tiesības koalīcijas partneriem pieprasīt atsevišķu ministru nomaiņu un tām šī prasība būs jāpilda.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" gan uzsvēra, ka patlaban neiet runa par neviena ministra nomaiņu, bet gan par ministru darba izvērtēšanu, kas notiks oktobrī.
Kučinskis savukārt sacīja, ka pašreizējos apstākļos, kad valdībai jāpieņem nākamā gada budžets ar pārpalikumu, turklāt jāveic inflācijas ierobežošanas pasākumi, aktuāls būs jautājums par ministriju un ministru spēju pildīt valdības uzdevumus un pieņemt nepopulārus lēmumus, tādēļ gadījumā, ja premjers prasīs atsevišķu ministru nomaiņu, partijām tas būs jādara.
Patlaban netiek pieminēti konkrētu ministru vārdi, kuru nomaiņu varētu prasīt premjers, taču iepriekš medijos neoficiāli minēts, ka "sašūpoties" varētu izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS), iespējams, labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS), kā arī vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) un "tēvzemiešu" ministru krēsli.
Jau ziņots, ka pirmdien plkst.15 paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kurā plānots vēlēt jauno parlamenta priekšsēdētāju.
Pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) 22.septembrī ārkārtas prezidija sēdē oficiāli paziņoja, ka noliek parlamenta deputāta mandātu un atkāpjas no Saeimas spīkera amata ar brīdi, kad beigs pildīt Valsts prezidenta pienākumus, jo prezidents Valdis Zatlers devies darba vizītē uz ASV.
Kandidatūras Saeimas priekšsēdētāja amatam var izvirzīt līdz ārkārtas sēdes sākumam. Tiesības izvirzīt kandidatūru ir katram Saeimas deputātam. Priekšlikumi jāiesniedz rakstiski un tiem jāpievieno kandidāta rakstiska piekrišana.
Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli notiek aizklāti ar vēlēšanu zīmēm.
ZZS šim amatam izvirzīja ZZS ietilpstošās "Latvijai un Ventspilij" pārstāvi Daudzi.
Opozīcijas partijas jau ir paziņojušas, ka neatbalstīs Daudzes kandidatūru.
Partija "Jaunais laiks" (JL) plāno izvirzīt savu kandidātu. JL pirmdien plāno izlemt, kuru no trijiem iespējamiem partijas biedriem virzīt parlamenta priekšsēdētāja amatam. Viena no kandidātēm ir Ingrīda Circene.