"No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", nav skaidrs. "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artuss Kaimiņš atklāja, ka partija nevirza savu kandidātu. "Mēs sapratām, ka mēs nevirzām savu kandidātu, jo tas varētu kaut kādā veidā saskaldīt vēlēšanu procesu, iespējams, nepareizā gultnē," atzīmēja Kaimiņš, kurš pats atbalstīs Levita kandidatūru.
""KPV LV" frakcijas deputātiem netiks uzspiests atbalstīt vai neatbalstīt kādu kandidatūru, tā ir viņu pašu izvēle. Viņi paši balsos pēc savas sirdsapziņas," turpināja politiķis.
Kaimiņš norādīja, ka nebūs vienīgais no "KPV LV" frakcijas, kurš atbalstīs Levitu, taču nevarēja pateikt, cik deputāti vēl atbalstīs šo kandidatūru. Viņš pauda pārliecību, ka balsis pietiks, vienlaikus politiķis nezināja teikt, vai kāds no viņa frakcijas nevirzīs kādu citu kandidātu.
Arī JKP frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe atzina, ka "mēs jūtamies diezgan droši, ka gandrīz vai viennozīmīgi balsis Levita kungam pietiks". Visi JKP deputāti balsos "par" Levitu.
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc sadarbības sanāksmes atzina, ka NA skatījumā nav acīmredzamu šķēršļu, lai Levits kļūtu par prezidentu. Šīs dienas tikšanās ar koalīcijas partneriem viesusi optimismu par Levita izredzēm ieņemt augsto amatu.
Arī pats Levits piekritis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, pirmdien ziņoja LTV.
Jau vēstīts, ka trīs koalīcijas politiskie spēki – NA, partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un JKP – kā savu Valsts prezidenta amata kandidātu nosauca Egilu Levitu. Savukārt nogaidošu lomu līdz šim ieņēma "Jaunā Vienotība".
"KPV LV" iepazinās ar trīs kandidātiem Valsts prezidenta amatam – tiesībsargu Juri Jansonu, stomatoloģi Alēnu Butkēviču un juristu Egilu Levitu. Līdz pirmdienas koalīcijas sadarbības sanāksmei politiskais spēks bija apņēmies izvirzīt vienu no šim trim kandidātiem.
Latvijas Zaļā partija iepriekš paziņoja, ka vēlas virzīt augstajam amatam pašreizējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Savu konkurentu sola arī partija "Saskaņa", taču pagaidām nevienu konkrētu vārdu nav nosaukusi.
Savukārt jaunais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Armands Krauze iepriekš pauda, ka viņa politiskais spēks var atrast Valsts prezidenta kandidātus, kas būtu labāki par līdz šim publiski izskanējušajiem.
Īsumā par Levitu
Levits dzimis 1955. gadā. Viņš 1982. gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985. gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Viņš ir jurists un kopš 2004. gada Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. Karjeras laikā Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts. No 1995. līdz 2004. gadam bija tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Pērn Levits ieguva titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā".
Levits bija prezidenta amata kandidāts arī 2015. gadā, taču toreiz koalīcija nebija vienojusies par atbalstu vienam kandidātam. Viņu augstajam amatam virzīja Nacionālā apvienība. Tomēr 2015. gadā Valsts prezidenta amatā Saeima ievēlēja esošo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Kā var kļūt par Latvijas prezidentu
Saskaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu.
Valsts Prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Vēlēšanas notiek kārtās, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.
Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.
Jāatgādina, ka šogad pirmo reizi Valsts prezidents tiks ievēlēts atklāti. Līdz 2019. gadam, kad stājās spēkā Satversmes grozījumi, Valsts prezidents bija vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlēja aizklātā balsojumā.
Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies 7. jūlijā.
