Koalīcija vienojas par vienreizēju krīzes pabalstu visiem pensionāriem (plkst. 18.40)
Foto: LETA

Valdošās koalīcijas partijas pirmdien, 1. martā, sadarbības sanāksmē politiski vienojusies izmaksāt vienreizēju pabalstu pensionāriem un invaliditātes pensiju saņēmējiem. 200 eiro pabalstu saņems visi Latvijas pensiju saņēmēji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā atbalstu saņems vairāk nekā 500 tūkstoši personu, un tas izmaksās 112 miljonus eiro. Izmaksas plānots uzsākt aprīlī, pēc sadarbības sanāksmes žurnālistiem stāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV).

Ar šo lēmumu trešdien Stratēģiskās vadības grupā tiks iepazīstināti valdības sociālie partneri, bet ceturtdien to plānots apstiprināt valdības sēdē, lai tālāk nodotu izlemšanai Saeimai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem skaidroja, ka koalīcija pirmdien lēmusi turpināt nesen uzsākto vienreizējo pabalstu piešķiršanu un atgādināja, ka nesen pieņemts arī lēmums par 500 eiro pabalsta izmaksu par katru bērnu.

"Šodien vienojāmies paplašināt šāda veida darbību. Labklājības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem izstrādājusi, un koalīcija ir konceptuāli atbalstījusi to, ka mēs izsniegsim vienreizēju pabalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti," teica Kariņš, piebilstot, ka koalīcijā nolemts arī pagarināt bezdarbnieka palīdzības pabalstu krīzes laikā no esošajiem četriem līdz sešiem mēnešiem.

Petraviča uzsvēra, ka šodien koalīcija otro reizi nodemonstrējusi pilnīgu vienprātību, pieņemot lēmumus labklājības jomā.

"Es kā labklājības ministre, kuras pārziņā ir gan bērnu, gan senioru jautājumi, esmu par to gandarīta un ļoti pateicīga gan savai partijai, gan koalīcijas partneriem. Pirms pāris nedēļām tas bija jautājums par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem, bet šodien atbalstu guva mans ierosinājums par vienreizēja pabalsta izmaksu personām, kas saņem vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šī kategorija tika paplašināta ar vēl vienu grupu – personām, kas saņem īpašas kopšanas pabalstu," teica ministre.

Petraviča uzsvēra, ka pieņemts lēmums nedalīt cilvēkus atkarībā no viņu ienākumiem un pensijas lieluma.

"Līdz ar to 200 eiro pabalstu saņems Latvijā deklarētas personas, kas saņem vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Īpašās kopšanas pabalstu saņems personas, kam pabalsts piešķirts uz ekspertīzes komisijas atzinuma pamata," skaidroja ministre.

Viņa koalīcijas lēmumu atbalstīt seniorus skaidroja ar lielāko risku tieši senioriem saslimt ar Covid-19. "Tā arī ir grupa, kas visdzelžaināk ievēro visus noteiktos ierobežojumus. Viņiem papildu tēriņi rodas, iegādājoties dezinfekcijas līdzekļus, maskas, imūnsistēmu stiprinošus līdzekļus, medikamentus līdz ar novēlotu iespēju tikt pie ārsta un novēlotām operācijām. Ir ierobežota iespēja saņemt palīdzību no bērniem un tuviniekiem, jo tie ne tikai nedrīkst apciemot savus vecākus, bet dažkārt ir arī palikuši bez darba vai ar samazinātiem ienākumiem," norādīja Petraviča.

Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis šo koalīcijas lēmumu nodēvēja par labu ziņu. "Domāju, ka tas kārtējo reizi parāda, ka mēs koalīcijā spējam vienoties arī par jautājumiem, kur agrāk bijuši arī atšķirīgi viedokļi. Kopumā ir skaidrs, ka krīzes situācijā nevajag skopoties. Ir jādomā, kā palīdzēt visām sabiedrības grupām. Man prieks, ka nu jau tie instrumenti ir daudz un dažādi. Domāju, ka pamazām būsim vairāk vai mazāk noseguši galvenās grupas," sacīja Eglītis, pie reizes atgādinot, ka pagājušā vasarā tieši koalīcijas konservatīvā spārna partijas – JKP un Nacionālā apvienība – noslēdza vienošanos par budžeta jautājumiem ar uzsvaru uz to, ka krīzes laikā nevajag taupīt un ka fiskālās disciplīnas rāmi jāpaver plašāk.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva pauda gandarījumu par koalīcijas spēju vienoties šajā jautājumā un kā īpašu uzsvēra lēmumu pabalstu saņēmēju grupā iekļaut arī tās grupas, kam nepieciešama īpaša kopšana. "Mēs uzskatām šo punktu par īpaši svarīgu, jo šo personu vajadzības tagad ir grūtāk apmierināt, jo pandēmijas dēļ medicīnas darbinieku un sociālo darbinieku pieejamība ir ierobežota," uzsvēra Golubeva.

Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks pauda gandarījumu, ka, ļoti plaši diskutējot par to, kādām grupām vēl ir nepieciešams atbalsts, ir panākta vienošanās ar lielāku fiskālo ietekmi, nekā sākumā paredzēts. "Šī diskusija bija ļoti vērtīga un ir tapis optimāls atbalsta mehānisms, kas daudziem cilvēkiem būs ļoti vērtīgs tieši šajā posmā. Šajā diskusijā mēs iezīmējām vairākas lietas, par kurām domāt nākotnē. Viena no tām ir vairāk mērķēts atbalsts atsevišķām grupām, kas būtu dinamiski veicams un neprasītu laiku. Tas šobrīd nav iespējams, jo datu bāzes un sistēmas nav tam pielāgotas," piebilda Parādnieks.

Kam un kā piešķirs

Vienreizējais pabalsts tiks piešķirts personai, kura ir Latvijas vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, portālu "Delfi" informēja labklājības ministres padomnieks Jānis Zariņš.

Savukārt īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir personas, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama 24/7 aprūpe.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021. gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir 511,9 tūkstoši (no tiem, vecuma pensiju saņēmēji – 431,3 tūkstoši, invaliditātes pensiju saņēmēji – 73 tūkstoši), atlīdzību saņēmēji – 9,8 tūkstoši, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji – 21,8 tūkstoši, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji – 2,6 tūkstoši. un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, – 16,2 tūkstoši.

Grozījumus par vienreizēju 200 eiro pabalstu minētajām iedzīvotāju grupām paredzēts veikt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem 108,7 miljoni eiro.

Plānots, ka VSAA vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām izmaksās 2021. gada aprīlī un piegādās to pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.

Ja persona vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, kā piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, personai piešķirs vienu vienreizējo pabalstu.

Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais pabalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.

Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts tiks piešķirts laikā no šā gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma no personas saņemšanas vienreizējo pabalstu piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu.

No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.

Kā lēma

"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā nedēļā koalīcija vienojās kopumā ar 500 miljoniem eiro stimulēt ekonomiku Covid-19 krīzes laikā, tajā skaitā paredzot vienreizējus pabalstus bērniem un senioriem.

"Delfi" jau ziņoja, ka vēl pirms tam virkne partiju nāca klajā ar saviem piedāvājumiem, kā atbalstīt seniorus un citas krīzē cietušas grupas.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valde nolēma sarunām koalīcijā virzīt jautājumu par 250 eiro pabalsta izmaksu senioriem un personām ar invaliditāti.

JKP valdes locekļi paziņojumā medijiem norādīja, ka ir gandarīti par jau panākto, atbalstot vienu no mazaizsargātajām sociālajām grupām – ģimenes ar bērniem, bet valstij krīzes laikā īpaši jāparūpējas arī par citām, nabadzības un paaugstinātam veselības riskam pakļautajām grupām.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) atbalstīja JKP priekšlikumu un aicina koalīcijas partnerus beidzot vienoties. "Esmu gandarīta, ka ir atradušies sabiedrotie senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam. Jau pagājušas nedēļas koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināju piešķirt 200 eiro atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem. Toreiz koalīcija to neatbalstīja. Ceru, ka ledus beidzot sakustējies. Par atbalsta summām noteikti varam vēl diskutēt," portālu "Delfi" informēja ministre.

Labklājības ministre ar šādu priekšlikumu jau iepriekš bija vērsusies pie saviem valdošās koalīcijas partneriem, kuri turpināja vērtēt šo un citas idejas par īpašu atbalstu Covid-19 krīzes laikā. Pagājušā nedēļā par atbalstu labklājības ministres idejai izteikusies arī Latvijas Pensionāru federācijas valde, kas aicinās Saeimas deputātus atbalstīt šādu pabalstu krīzes laikā.

Trešdien, 17. februārī, Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas desmit deputāti iesnieguši parlamentā grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", paredzot valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un personām, kuras nevar kvalificēties valsts vecuma pensijai, izmaksāt vienreizēju piemaksu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai 200 eiro apmērā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vērsīsies ar aicinājumu pie Saeimas deputātiem, prasot atbalstīt labklājības ministres priekšlikumu par 200 eiro atbalsta piešķiršanu pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

LPF priekšsēdētāja Aija Barča vērsīsies pie visām Saeimas frakcijām, kā arī parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā, lai uzsvērtu nepieciešamību krīzes laikā izmaksāt atbalstu arī senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām vismazāk aizsargātajām grupām – cilvēkiem, kas ir invalīdi no bērnības, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un cilvēkiem, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.

Barča šo jautājumu pārrunājusi ar Petraviču, paužot atbalstu viņas piedāvājumam par 200 eiro palīdzību pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

"Mūsu kaimiņi lietuvieši katram pensionāram jau izmaksājuši 200 eiro pabalstu. Šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams arī Latvijas senioriem. Šajā smagajā laikā cilvēkiem ir grūti tikt pie ārsta, ir atliktas operācijas, vajadzīgas papildu zāles. Gan vecuma, gan invaliditātes pensionāriem šie 200 eiro ir ļoti vajadzīgi. Valsts budžetam tas izmaksātu aptuveni 107 miljonus eiro. Premjers taču teica, ka naudas mums ir tik daudz kā nekad. Tāpēc mums jāatbalsta tie, kas saņem maz un kuri ir pelnījuši, lai par viņiem domātu un viņus atbalstītu," uzskata Barča.

LPF vadītāja uzsver, ka regulāri apmainās ar viedokļiem un priekšlikumiem ar Labklājības ministriju, un vienīgais jautājums, kas šobrīd atvērts, ir par kritērijiem. "Ar ministri bijām vienisprātis, ka senioriem, kas mēnesī saņem tūkstoti vai pat divus tūkstošus eiro, naudas, visticamāk, pietiek, savukārt mazo un pavisam mazo pensiju saņēmējiem, atbalsts būtu ļoti nepieciešams," norāda Barča, kura uzskata, ka, nosakot atbalsta saņemšanu, ir jārunā par 600 vai 700 eiro pensijas slieksni.

"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien, 15. februārī, valdošā koalīcija vienojās ar 500 eiro par katru bērnu atbalstīt ģimenes Covid-19 krīzes laikā, tomēr koalīcija pagaidām nebija vienojusies par atbalstu labklājības ministres Petravičas priekšlikumam par 200 eiro atbalstu arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

"Sadarbības sanāksmē šodien atbalstu neguva, bet mēs no tā neatkāpsimies un turpināsim par to diskutēt dažādos līmeņos," ministre rakstīja tviterī pirmdien.

"Arī senioriem pandēmijas laikā ir grūtāka dzīve. Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Atbalsts viņiem izmaksātu aptuveni 100 miljonus eiro, kas ir krietni mazāka summa nekā 250 miljonu eiro, ko valsts ieguldīja "AirBaltic", kas, iespējams, drīz atkal lūgs palīdzību," norādīja Petraviča. Ministre ar šādu priekšlikumu bija nākusi klajā jau iepriekšējā nedēļā.

No partneru teiktā preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes bija noprotams, ka vēl turpināsies diskusijas par iespējamu atbalstu citām sabiedrības grupām un nozarēm Covid-19 krīzes laikā.

Vienreizējs finansiāls atbalsts Covid-19 krīzes grūtību pārvarēšanai būtu jāizmaksā arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP), uzskata ministre.

Lai gan detalizēti priekšlikums vēl nav izdiskutēts, viens no Labklājības ministrijas aprēķinātajiem variantiem paredz 200 eiro vienreizēju piemaksu visiem vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī VSNP saņēmējiem. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro.

Labklājības ministre norādīja, ka šādu palīdzību jau sniegusi kaimiņvalsts Lietuva, kura vienreizējus 200 eiro piemaksu izmaksāja visiem vecuma pensionāriem, cilvēkiem ar īpašam vajadzībām un citām iedzīvotāju grupām.

Savukārt "Kustība "Par!"" nāca klajā ar savu līdzīgu piedāvājumu, ierosinot sniegt īpašu atbalstu krīzē ne tikai katram bērnam, bet arī papildus – viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti kopējiem un mazo pensiju saņēmējiem. Tas būtu ne tikai atbalsts tiem, kam krīzē klājas visgrūtāk, bet arī 260 miljonu eiro stimuls ekonomikas attīstībai, teikts partijas paziņojumā.

Kustība piedāvā atbalsta sistēmā paredzēt arī iespēju atteikties no ārkārtas atbalsta, lai sasniegtu tos cilvēkus, kam atbalsts ir nepieciešams. Tās aprēķini liecina, ka īpašam atbalstam bērniem un īpašām sabiedrības grupām būtu nepieciešami kopumā: 500 eiro 359 000 Latvijas bērniem – 179 500 000 eiro; papildu 250 eiro 8421 bērniem ar īpašām vajadzībām – 2 105 250 eiro, papildu 250 eiro 121 000 viena vecāka ģimenēm – 30 250 000 eiro; 250 eiro 139 878 vientuļajiem senioriem – 34 969 500 eiro; 250 eiro 566 cilvēkiem, kuri kopj cilvēku ar īpašām vajadzībām – 141 500 eiro; 250 eiro 65 000 mazo pensiju saņēmējiem – 16 250 000 eiro. Kopā valsts finansētu 263 216 250 eiro lielu ārkārtas atbalstu krīzē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča Koronavīruss Covid-19 KPV LV Attīstībai/Par! Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru prezidents Pensionāru federācija Saeima Zaļo un zemnieku savienība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form