Koalīcija vienojas uz KNAB šefa amatu rīkot konkursu ar komisiju bez politiķiem
Foto: DELFI

Valdošā koalīcija konceptuāli vienojusies uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu sludināt konkursu, kura komisijas sastāvā nebūtu politiķu, bet gala lēmumu koalīcija pieņems nākamajā nedēļā, pirmdien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dombrovskis pavēstīja, ka Valsts kancelejai jau uzdots saskaņot un precizēt visu nepieciešamos normatīvos aktu, tomēr jau šobrīd izlemts, ka valdība rīkosies atbilstoši Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā akceptētajiem KNAB likuma grozījumiem.

Dombrovskis norādīja, ka valdība negaidīs, kamēr likums tiks pieņemts parlamentā galīgajā lasījumā, kam nepieciešami vēl divi balsojumi.

Atbilstoši Saeimai komisijā akceptētajai likuma izmaiņu redakcijai, konkursa komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore, tajā darbosies arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas priekšnieki. Ari atlases kritēriji tiks balstīti Saeimas komisijā akceptētajā redakcijā.

Premjers prognozēja, ka konkursu uz KNAB priekšnieka amatu valdība varētu izsludināt tuvāko divu nedēļu laikā. Viņš norādīja, ka tradicionāli kandidātu pieteikšanas termiņš ir mēnesis un vēl mēnesis ir izvērtēšanas termiņš, līdz ar to KNAB priekšnieka virzīšanu balsojumam un apstiprināšanu lemtu jau jaunais Ministru kabinets un Saeima.

Valsts kanceleja informēja, ka jau ir sagatavots piedāvājums, nosakot nepieciešamību KNAB priekšnieka atlasei izsludināt atklātu konkursu un kandidātu izvērtēšanu uzticēt komisijai, kurā darbojas nozares profesionāļi.

Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, tiek piedāvāts ar Ministru kabineta rīkojumu izveidot pretendentu vērtēšanas komisiju, kurā darbojas nevis politiķi, bet nozares profesionāļi. Konkursu KNAB vadītāja amatam plānots organizēt divās kārtās, pirmajā kārtā izvērtējot pretendentu atbilstību formālajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā kārtā padziļināti vērtējot pretendentu kompetenci un pieredzi. Komisijai būs tiesības virzīt uz Ministru kabinetu apstiprināšanai vienu vai vairākus kandidātus, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzīto pretendentu ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.

Valsts kanceleja piedāvā arī papildināt obligātās prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem ar nevainojamu reputāciju un vismaz trīs gadu pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Lai veicinātu KNAB vadītāja atlases procesa caurredzamību, tiek piedāvāts sabiedrību savlaicīgi informēt par kandidātiem, kas pieteikuši savu dalību konkursā.

Jau vēstīts, ka jūnijā vidū Saeima nodeva komisijām toreizējā prezidenta Valda Zatlera ierosinātās izmaiņas likumos, kuru mērķis ir mazināt naudas varu politikā. To skaitā prezidents ierosināja stingrākas prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem, paredzot, ka tiem būs nepieciešama ne tikai augstākā izglītība un amatam atbilstošu darba pieredze, kā tas ir pašlaik, bet tieši juridiskā izglītība, desmit gadu pieredze juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Tāpat Zatlers ierosināja liegt biroja priekšnieka amatam izvirzīt personu, pret kuru sākta kriminālvajāšana, kā arī partiju un politisko organizāciju biedrus.

Tomēr komisijas deputāti nolēma tomēr svītrot prasību pēc juridiskās izglītības, desmit gadu pieredzes juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredzi operatīvajā vai izmeklēšanas darbā. Prasību pēc juridiskās izglītības deputāti izslēdza ar nelielu pārsvaru balsojumā – seši pret pieci.

Tā vietā komisija atbalstīja prasību vienkārši pēc augstākās izglītības un amatam atbilstošas darba pieredzes, kas likumā noteikts jau šobrīd, kā arī vismaz trīs gadu pieredzi valsts pārvaldes iestādē vai tiesībsargājošajā institūcijā, kā arī pieredzi vadošā amatā. Tāpat deputāti nolēma izslēgt Zatlera rosināto, ka par KNAB šefa kandidātu nevar kļūt persona, kas iesaistījusies politiskā partijā vai apvienībā. Pret to kā nesamērīgu pasākumu, kas ir pretrunā Satversmē noteiktajai pulcēšanās brīvībai, iebilda gan Saeimas Juridiskais birojs.

KNAB šefa krēsls ir vakants kopš Saeima jūnija vidū atbrīvoja Normundu Vilnīti no šī amata. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, iepriekš bija secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot, jo Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form