Koalīcijas ideja vēlēt domi uz vairāk nekā četriem gadiem aizķeras komisijā
Foto: LETA

Otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sākot darbu pie valdošās koalīcijas iesniegtajiem likumu grozījumiem, kas pašvaldības domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz ilgāku laiku nekā likumā paredzēto četru gadu termiņu, komisijas sēdē raisījās tik saspringtas diskusijas, ka komisija nepaspēja uzklausīt visus uzaicinātos, tāpēc darbu pie šī dienas kārtības jautājuma turpinās trešdien.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušā nedēļā valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā iesniedza grozījumus likumā "Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzētu jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Grozījumi likumos arī paredzētu samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.

Jau komisijas sēdes sākumā tās vadītāja Inga Goldberga (S) atgādināja deputātiem par Saeimas nesen saņemto Valsts prezidenta Egila Levita vēstuli, kurā pēc pretrunīgi vērtētās 2020. gada valsts budžeta likumu paketes izsludināšanas prezidents aicināja deputātus nodrošināt cieņpilnu, kvalitatīvu un Satversmei atbilstošu likumprojektu apspriešanu un pieņemšanu Saeimā.

Viens no likumprojektu iesniedzējiem, frakcijas "Attīstībai/Par!" vadītājs Daniels Pavļuts komisijas sēdē pamatoja, ka likumi grozāmi, jo ir jau agrāk konstatētas problēmas vēlēšanu sistēmā, proti, ka domes atlaišanas gadījumā tās vadība var tikt uzticēta uz vairāk nekā gadu administratoriem, kas nav vēlētas amatpersonas. Tāpat esot arī jādomā par lietderības apsvērumiem, rīkojot ārkārtas vēlēšanas salīdzinoši neilgu laiku pirms kārtējām vēlēšanām. Grozījumi arī paredz noteikt termiņu, cik ilgā laikā pēc domes atlaišanas jārīko ārkārtas vēlēšanas.

Pavļuts nenoliedza, ka grozījumu pieņemšanu, ja vēlas, var saistīt ar iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgā, taču atgādināja, ka tāds lēmums vēl nav pieņemts nedz valdībā, nedz Saeimā.

Savukārt frakcijas "KPV LV" vadītāja vietnieks Ēriks Pucens teica, ka frakcija gan parakstījusi grozījumu iesniegšanu, taču kopš tā brīža radušies jautājumi, tāpēc ierosināja sākt tikai diskusiju, bet lēmuma pieņemšanu par grozījumu tālāko virzību atlikt uz nedēļu.

Uz komisijas sēdi bija ieradusies virkne aicināto dažādu organizāciju un iestāžu ekspertu, kā arī kuplā skaitā žurnālisti, tādēļ visiem pat vietas nepietika komisijas sēžu telpā. Diskusija raisījās tik spraigi, ka sēdes vadītājai Goldbergai vairākas reizes nācās apsaukt vai pārtraukt runātājus. Tā kā sēdes gaitā kļuva skaidrs, ka piedāvātie likuma grozījumi rada daudz jautājumus un iebildumus un ka darbam paredzētajā pusotrā stundā nebūs iespējams uzklausīt visus pieaicinātos ekspertus, sēdes noslēgumā arī vairāki koalīcijas deputāti aicināja diskusiju turpināt un lēmumu pieņemt trešdien.

Aktīvākie jautājumu uzdevēji bija opozīcijas deputāti no "Saskaņas" un frakcijām nepiederošā deputāte Karīna Sprūde, taču argumenti, kas apšauba nepieciešamību pieņemt šādus grozījumus lielā steigā, norādīja arī citi klātesošie eksperti. Viņu iebildumi bija galvenokārt pret to, ka demokrātiskajai iekārtai tik būtiski likuma grozījumi tiek virzīti sasteigti, nepārdomāti un pieskaņoti konkrēti vienam gadījumam ar Rīgas domi.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka rodas neskaidrības, kas notiks gadījumā, ja pēc šo likumu grozījumu pieņemšanas tiks atlaista kāda no novadu domēm, nākamā ievēlēta uz ilgāku termiņu nekā laiks līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gadā, kad paredzēts īstenot novadu reformu, kas mainīs līdzšinējo novadu robežu. Kādā novadā un kādās robežās tad strādātu tāda dome, jautāja Radzevičs.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa atzina, ka lemšana par šādām likumu izmaiņām ir politisks jautājums, taču pataban notiekošais īsti neatbilst labas prakses pieredzei, jo priekšlikumi ir sasteigti un pieskaņoti konkrētam gadījumam Rīgā. Bērziņa norādīja uz pretrunu, ka par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām Satversmē ir skaidri pateikti termiņi, kādā ko var darīt, bet attiecībā uz pašvaldībām tas nav precīzi noteikts.

Bērziņa norādīja, ka gadījumā, ja dome tiek ievēlēta uz ilgāku termiņu nekā četri gadi, tad rodas problēma, ka viens vēlētājs var būt nobalsojis vienā vēlēšanu ciklā divas reizes. Piemēram, nobalsojot vienreiz vienā pašvaldībā, kas tiek ievēlēta uz ilgāku termiņu, bet kārtējās vēlēšanās, mainot deklarēto dzīves vietu vai izmantojot iespēju balsot īpašuma atrašanās vietā, var nobalsot citā pašvaldībā.

Uz šo pašu problēmu, kas pārkāptu vienlīdzīgu vēlēšanu principu, norādīja arī Vineta Reitere no Latvijas Pašvaldību savienības. Reitere arī uzsvēra, ka nav laba prakse mainīt likumu mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām.

Virkne klātesošo ekspertu, tajā skaitā arī Tieslietu ministrijas pārstāve, uzsvēra, ka patlaban likumā esošā iespēja domes vadību uz laiku uzticēt pagaidu administrācijai rada problēmas, jo tās nav vēlētas amatpersonas, kas var pieņemt politiskus lēmumus.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka minēja divus piemērus Rendā un Ķekavā, kad tika iecelta pagaidu administrāciju, un tie nav bijuši pozitīvi. Pēc viņa teiktā, likums jau patlaban ļauj domes atlaišanas gadījumā uzicēt šo pienākumu izpilddirektoram. Stucka arī uzsvēra, ka šādus grozījumus likumā jāskata sistemātiski, nevis pielāgojot situācijai vienā pašvaldībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Latvijas Pašvaldību savienība Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form