Valdošās koalīcijas partijas pārstāvošie politiķi uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas par iespējamo atbalstu AS "Liepājas metalurgs" nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt situāciju, un piekrīt, ka vajadzīga lielāka uzņēmuma akcionāru aktivitāte problēmu risināšanā.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece deputāte Lolita Čigāne uzsvēra, ka pagaidām valdībai nebūtu ļoti jāsteidzas šajā jautājumā un jābūt pārliecībai, ka atbalsts vai kādi ieguldījumi nebūs "kā tukšā maisā ar caurumu galā". Čigāne arī uzskata, ka nepieciešama lielāka akcionāru iesaiste un aktivitāte problēmu risināšanā, proti, jābūt ļoti konkrētam plānam, kā šīs uzņēmums attīstīsies tālāk, tāpat jāvērtē pārvaldības jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar izmaksu efektivitāti.
Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers norāda, ka situācija ar "Liepājas metalurgu" ir izpildvaras, nevis Saeimas jautājums. Viņš paļaujas uz Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un ministriem, ka viņi kārtīgi iepazīsies ar situāciju pirms lēmuma pieņemšanas. Zatlers uzskata, ka pirms valsts iejaucas privāta uzņēmuma darbībā, simts reizes ir jāpārdomā, vai tas ir nepieciešams. Gadījumā, ja tas tiek darīts, ir jābūt ļoti pamatotiem argumentiem, piebilst politiķis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis uzsvēra, ka pirms lēmuma pieņemšanas ir rūpīgi jāanalizē situācija, lai to izvērtētu gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā. Vienlaikus Cilinskis norādīja, ka valdības sēde par šo jautājumu bija slēgta, līdz ar to viņam neesot pilnīgas informācijas, lai komentētu šo jautājumu. Taujāts par to, vai arī nacionālā apvienība piekrīt viedoklim, ka nepieciešama lielāka uzņēmuma akcionāru aktivitāte problēmu risināšanā, nacionālās apvienības frakcijas vadītājs norādīja, ka līdz šim ar akcionāru darbību ir bijušas problēmas.
Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.
Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu "Liepājas metalurga" problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.
"Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses," sacīja Vilks.
Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) pret banku "UniCredit". Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).
Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS "Latvenergo" saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.
Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu "Liepājas metalurga" sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku "UniCredit". "Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. "Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi," intervijā norāda Zaharjins.
Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.
Biržā "NASDAQ OMX Riga" publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka "Liepājas metalurga" konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.
"Liepājas metalurga" mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.
