Foto: Saeimas administrācija
"Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķu viedoklis liecina, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) rekomendācijas nepilsoņu bērnu pilsonības jautājumā varētu netikt ņemtas vērā.

EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) uzsver: "Es strikti neatbalstu regulējumu, kas vecākiem vai bērniem nepilsoņu bērnu pilsonības iegūšanas procesā nosaka papildu nosacījumus, piemēram, ka bērniem un vecākiem pastāvīgi jādzīvo Latvijā, vai prasību, ka vecākiem būtu jārūpējas par bērnu latviešu valodas apguvi vai lojalitātes pret Latviju ieaudzināšanu."

Pilsonības likuma grozījumu izskatīšanas turpmākajā gaitā netiks mainītas prasības attiecībā uz nepilsoņu pienākumiem, lai viņu bērni varētu iegūt Latvijas pilsonību, sacīja VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.

Viņš skaidroja, ka "pilsonības politika ir nacionālu valstu iekšējā lieta". "Dažādos padomdevējos var ieklausīties, bet lēmums jāpieņem pašiem," uzsvēra Dzintars, norādot, ka parlamenta lēmums jau ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Savukārt Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) nesola vēlreiz rosināt Pilsonības likuma grozījumos atteikties no prasībām nepilsoņu vecākiem, lai viņi varētu savus bērnus reģistrēt kā pilsoņus.

Lībiņa-Egnere skaidroja, ka viņa kopā ar deputātu Valdi Liepiņu (RP) iepriekš ir rosinājuši atteikties no šīs prasības, jo likums nav tā vieta, kurā ierakstīt "deklaratīvas" lietas. Viņu priekšlikums nav guvis pārējo koalīcijas partneru atbalstu. Šīs normas pārbaudīšana nav iespējama un arī sodīt cilvēkus par tās nepildīšanu nevarēs, norādīja deputāte.

Politiķe nesola pie šī jautājuma atgriezties vēlreiz, jo, lai atvieglotu nepilsoņu bērnu iespējas tikt pie pilsonības, bija nepieciešams panākt kompromisu. Lībiņa-Egnere norādīja, ka jautājums Saeimā vēl tiks apspriests pirms likumprojekta pieņemšanas trešajā lasījumā.

Jau vēstīts, ka katrai valstij ir tiesības izvērtēt naturalizācijas nosacījumus, turklāt Latvijā nepilsoņiem ir iespējas reģistrēt savus bērnus kā pilsoņus, sacīja Āboltiņa.

Katrai valstij ir tiesības izvērtēt naturalizācijas nosacījumus, un Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija arī rūpīgi vērtējusi šos jautājumus, sacīja politiķe, piebilstot, ka pilsonība nevienam nav jāuzspiež. Saeimas priekšsēdētāja arī pauda viedokli, ka EDSO vēstulei saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Pilsonības likuma grozījumiem ir rekomendējošs raksturs un nav pamata bažām par to.

EDSO kritizē aizvadītajā ceturtdienā atbalstītos grozījumus Pilsonības likumā, mudinot atcelt jebkādus ierobežojumus pilsonības piešķiršanai bērniem, kas nepilsoņu ģimenē pēc 1991.gada 21.augusta dzimuši Latvijā, raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Vollebeks vēstulē Āboltiņai un Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei (V) uzsvēris, ka Pilsonības likumam būtu jāstrādā ar atpakaļejošu datumu un visiem bērniem, kas Latvijā dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, būtu jāpiešķir pilsonība, "jo šeit joprojām ir tūkstoši, kas nav ieguvuši pilsonību citos veidos [naturalizācija]". "Es jūs mudinu un iedrošinu ņemt vērā šos apsvērumus, turpinot Saeimas debates par šo jautājumu," vēstuli nobeidz EDSO augstais komisārs.

Otrajā lasījumā atbalstītie Pilsonības likuma grozījumi arī paredz, ka Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni notiek, ievērojot abu vai viena no vecākiem paustu gribu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!