Kā uzsvēra Koķe, arī pašā profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānā galvenais akcents ir likts nevis uz skolu slēgšanu vai nodošanu pašvaldībām, bet uz skolu tīkla sakārtošanu, lai tajā efektīvāk ieguldītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, nodrošinot ilgtspēju, kā arī modernu un skolēniem pieejamu mācību bāzi.
Ministre norāda, ka šobrīd tiek saskaņota vairāku skolu nodošana tām pašvaldībām, kuras tās vēlas pārņemt, paužot pārliecību, ka, ieraugot iespējas, ko profesionālās izglītības iestāžu labiekārtošanā piedāvā struktūrfondi, par šādu soli varētu izšķirties arī citu novadu vadība. Turklāt, stiprinoties plānošanas reģioniem, pašvaldības varētu būt ieinteresētas profesionālās izglītības sistēmā vairāk apzināt vietējās vajadzības.
Jautāta par to, kas notiks ar skolām, kuras saskaņā ar plānu plānots nodot pašvaldībām, bet kuras tās atteiksies pārņemt, Koķe norāda, ka to turpmākā darbība tiks vērtēta izglītojamo skaita un piedāvāto programmu kontekstā.
Vienlaikus viņa uzsver, ka ne šogad, ne tuvākajā laikā neviena no profesionālās izglītības iestādēm slēgta netiks, savukārt darbs pie kompetenču centru izveides varētu sākties jau 2010.gada pirmajā pusgadā, kad būs izvērtēti struktūrfondu projekti profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai.
Kā ziņots, Ministru kabineta komitejā otrdien tika atbalstīti grozījumi noteikumos par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" aktivitāti "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai", kas paredz, ka projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu būs jāiesniedz profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija, kura saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju vai citu ministriju, ja profesionālās izglītības iestāde ir citas ministrijas padotībā.
Šajā stratēģijā jābūt noteiktam profesionālās izglītības iestādes statusam, atbilstoši kuram noteikta plānotā turpmākā izglītības iestādes darbība, attīstība, nepieciešamās investīcijas infrastruktūras uzlabošanai un aktivitātē pieejamais finansējums, ko nosaka attiecīgā nozares ministrija saskaņā ar noteikumu projektā noteiktiem kritērijiem, tostarp noteikumos minētajām finansējuma kvotām katram plānošanas reģionam, kā arī Kultūras ministrijas un Labklājības ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm. Arī pats projekta iesniegums jāgatavo atbilstoši saskaņotajai attīstības un investīciju stratēģijai.
Ziņots arī, ka 15.decembrī valdībā atbalstītais profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plāns paredz līdz 2015.gadam reorganizēt gandrīz pusi no IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.
No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 33, tai skaitā 14 kompetenču centrus, savukārt 10 skolas plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm. Minēto pasākumu rezultātā profesionālās izglītības iestādes valstī plānots samazināt par 16.
Bet divās Latvijas Pašvaldību savienības komiteju sēdēs pieņemts lēmums aicināt pašvaldības nepārņemt IZM profesionālās izglītības iestādes, akcentējot nesakārtoto profesionālo izglītības iestāžu finansējumu.
Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā notikušajā novadu vadītāju sanāksmē izskanējis, ka IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals, pašvaldības iepazīstinot ar plānoto profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, rādījis Ministru kabineta apstiprinātajam atšķirīgu variantu.