Foto: Shutterstock
Šā gada pavasarī, kad jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmija sasniedza arī Latviju, nācās ievērot dažādus ierobežojumus, tostarp palikt mājās un, ja iespējams, strādāt attālināti. Kādas mācības kopš pavasara ir guvušas ministrijas, koordinējot un veicot darbu attālināti, aptaujājot ministrijas, noskaidroja portāls "Delfi".

Arī tagad, oktobra sākumā, Veselības ministrija (VM) izplatīja paziņojumu, aicinot darba devējus iespēju robežās nodrošināt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. Portāls "Delfi" aptaujāja visas ministrijas, no kurām tikai viena nesniedza atbildi, lai uzzinātu, kā notiek attālinātais darbs valsts pārvaldē, cik cilvēku nevar izmantot šo iespēju un cik izmanto. Rakstu iespējams lasīt šeit.

Aicinājumu VM pamatoja ar to, ka līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darbavietās, tāpēc īpaši svarīgi ir atcerēties par piesardzības pasākumiem. Visvairāk atklāto saslimšanas gadījumu pagājušonedēļ bija izglītības iestādēs – vismaz 130 no kopumā atklātajiem 780 gadījumiem, pirmdien informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Tāpat viņš norādīja, ka ar darbavietām saistīti apmēram 60 inficēšanās gadījumi pagājušajā nedēļā.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens, ko iesaka ministrija: veicināt kolektīva atbildību, nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darbavietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus.

Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem

Pavasarī izsludinātā ārkārtējā situācija un epidemioloģiskie apstākļi daudziem bija motivācija ļoti ātri pārorientēties un veikli piemeklēt ērtākos saziņas rīkus, pielāgot arī IT tehnoloģijas, lai tiktu nodrošināta pienākumu izpildes nepārtrauktība. Tā rīkojās arī Valsts kanceleja (VK).

Galvenais VK secinājums: lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu, attālinātā režīmā strādājot tik lielam darbinieku skaitam, iestādēs ir jābūt mūsdienu prasībām atbilstošām IT tehnoloģijām un prasmīgi izmantotiem saziņas rīkiem.

Ar saviem secinājumiem dalījās arī Labklājības ministrija (LM). Lai gan sarežģīta satura sadarbības vadīšanu veiksmīgāk iespējams organizēt klātienē, tomēr IT nodrošinājums un darbinieku prasmes ir pietiekamas, lai nepieciešamie pasākumi varētu veiksmīgi notikt arī attālināti. Turklāt, kamēr darbinieku atvasēm mācības skolā notiek klātienē, viņu darbs no mājām kļuvis produktīvāks, uzsver LM.

Līdzīgi kā vairākās citās ministrijās, arī Ekonomikas ministrijā (EM) jau pirms Covid-19 izplatības darba procesi lielākoties bija organizēti elektroniski, līdz ar to šajā jomā daudz sarežģījumu EM nav bijis.

Jau Covid-19 epidēmijas sākumposmā Aizsardzības ministrijas (AM) tehniskais nodrošinājums un darba organizēšana ļāva darbiniekiem saņemtos uzdevumus izpildīt attālināti un pilnvērtīgi. Problēmu gadījumos ministrijas darbiniekiem ir pieejams tehniskais atbalsts, norādīja ministrijā.

Savukārt Finanšu ministrijā (FM) ir pilnveidoti procesi, pārejot uz elektronisko dokumentu apriti. Tāpat ministrijā ir ieviesta sanāksmju organizēšana attālināti, izmantojot tam paredzētās platformas, kā arī pilnveidotas IT sistēmas, lai darbinieki efektīvāk varētu strādāt attālināti un būtu pieejama visa darbam nepieciešamā informācija.

Samazinās komandas gars un socializācija

Strādājot attālināti, nākas saskarties arī ar dažām šāda darba stila ēnas pusēm, piemēram, samazinās komunikācija ar kolēģiem, nevar gaitenī vai pie kafijas tases pusdienlaikā apspriest mīļākā sporta veida aktualitātes, stāstīt jokus vai dalīties ar jaunākajām receptēm.

Ārlietu ministrijā (ĀM) portālam "Delfi" uzsvēra, ka, lai varētu nodrošināt vēl plašākam darbinieku lokam iespēju pilnvērtīgi strādāt attālināti, ir nepieciešami papildu ieguldījumi –šobrīd pilnībā attālinātu darbu ĀM tehniski var nodrošināt ne vairāk kā pusei ministrijas darbinieku. Ministrijas vadības sanāksmes kopš krīzes sākuma notiek tikai videokonferences režīmā.

Satiksmes ministrijā (SM) uzskata, ka pozitīvais, ko dod attālinātais darbs, ir jaunu digitālo prasmju apgūšana, efektīvāka jauno tehnoloģiju izmantošana un kopumā kļūšana radošākiem un elastīgākiem savā domāšanā. Vienlaikus, ilgstoši strādājot attālināti, cieš sociālais aspekts – komunikācija ar kolēģiem, socializācija un komandas gars.

"Tāpēc, mūsuprāt, meklējot labākos risinājumus, prātā jāpatur balansa saglabāšana," uzsvēra ministrijā.

Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka, organizējot darbu attālināti, svarīgi akcentēt un pievērst vislielāko uzmanību darba aizsardzības jautājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!