Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis sacīja, ka šo teritoriju iekļaušana valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā nozīmē, ka "ne vienā, ne otrā teritorijā nevar būvēt iecerēto naftas termināli, tur vispār nav pieļaujamas nekādas kardinālas pārmaiņas, kas varētu iznīcināt kultūras pieminekļus". Teritorijā var veikt dažādas saimnieciskas darbības, to labiekārtot un izmantot tūrismam, piebilda Dambis.
Savukārt BOT pārstāve Ligita Audere līdz oficiālu dokumentu saņemšanai nevarēja komentēt kompānijas tālāko iespējamo rīcību. "Katrā ziņā visi dokumenti tiks nodoti tālākai izpētei juristiem, un tikai pēc tam varēs lemt, vai turpināt kādu tālāku sadarbību ar valsts institūcijām, vai arī lietu nodot tiesai," viņa sacīja.
Kompānija pieļauj iespēju pieprasīt valstij atlīdzināt uzņēmumam nodarītos zaudējumus līdz pat trīs miljonu dolāru apjomā, ko BOT iztērēja, iznomājot zemi, izstrādājot projektu, kā arī finansējot citas ar termināļa tapšanu saistītas darbības.
Lai gan Rīgas mērs Gundars Bojārs atzīst, ka dome nav atbildīga par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu attiecīgām teritorijām un nav saistīta ar BOT ieceri būvēt naftas terminālu Daugavgrīvā, viņš tomēr negatīvi vērtē pēkšņo lēmumu noteikt valsts kultūras pieminekļa statusu plānotajā apbūves teritorijā esošajam Komētfortam. Mērs norādīja, ka "šāda veida pieminekļa esamība nevarēja būt pārsteigums amatpersonām un to paziņot brīdī, kad ir ieguldīti līdzekļi projektēšanā, nav pareizi". Viņš arī norādīja, ka nav skaidrs, kas apmaksās uzņēmējiem zaudējumus.
Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss, kas atrodas Rīgā, Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā, ir vienīgā saglabājusies militārā krasta aizsardzības sistēma Rīgā, kas veidota 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā un pilnveidota pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Komplekss atrodas Piejūras dabas parkā, tam ir vēsturiska, zinātniska un ainaviska vērtība. Kompleksa aizsardzība atbilst Latvijas valsts un starptautiskajām interesēm Baltijas jūras reģionā.
Savukārt Komētforta dambis ir vienīgā saglabājusies 18.gadsimta hidrotehniskā būve, kas celta upes gultnes regulēšanai Daugavas grīvā. Būvei ir vēsturiska, zinātniska un inženiertehniska vērtība, tās saglabāšana atbilst Latvijas valsts interesēm.
Pret termināļa celtniecību jau parakstījušies aptuveni 10 tūkstoši iedzīvotāju, un pret to aktīvi iestājas Vides aizsardzības klubs, kā arī politiskā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.