Pašlaik Satversme paredz, ka šādos gadījumos nepieciešama Saeimas piekrišana.
Juridiskā komisija, piedāvājot grozīt Satversmes 29.pantu, vienojās, ka Saeimas piekrišana ir nepieciešama Saeimas locekļa aizturēšanas, apcietināšanas vai mājas aresta gadījumos. Tāpat komisija vienojās, ka Saeimas loceklim nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu (administratīvo arestu) bez Saeimas piekrišanas.
Ja deputātam tiks piemēroti cita veida administratīvie sodi, Saeimas piekrišana turpmāk nebūs nepieciešama, paredz komisijas atbalstītais priekšlikums.
Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu arī turpmāk būs 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākamajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs.
Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norādīja, ka šādi grozījumi Satversmē ir saprotami un loģiski, tādēļ nav skaidra atsevišķu Saeimā pārstāvēto frakciju vilcināšanās atbalstīt komisijas rosināto likumprojektu. Komisijas priekšsēdētāja norādīja - ja tauta referendumā atbalstīs Saeimas atlaišanu, tā būs ceļa maize nākamajam Saeimas sasaukumam.
Par komisijas izstrādātajiem grozījumiem Satversmē vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.
Ja tautas nobalsošanā Saeima tiks atlaista, likumprojekta turpmākā virzība būs Valsts prezidenta kompetencē.
Jau ziņots, ka diskusija par Saeimas deputātu imunitāti sākusies pēc parlamenta lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās. Pēc šāda parlamenta lēmuma Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja maija nogalē ārkārtas uzrunā tautai.
Referendums notiks 23.jūlijā, un, ja vēlētāji nolems Saeimu atlaist, ārkārtas parlamenta vēlēšanas varētu notikt septembra vidū.