Komisijas atbalstītie grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredz arī, ka par tādu pašu pārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks zaudējums vai kaitējums, ierēdni uz laiku varēs pazemināt amatā, atbrīvot no amata vai arī atbrīvot no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā atbalstīts priekšlikums, kas paredz tiesības finanšu ministram ierosināt disciplinārlietu par tiesību aktiem neatbilstošu ierēdņa rīcību ar budžeta līdzekļiem. Tāpat pie atbildības varēs saukt ierēdni, kurš prettiesiski rīkojies ar iestādes finanšu līdzekļiem. Šāds regulējums izstrādāts, balstoties uz Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda Nodomu protokolu.
Grozījumi arī nosaka, ka disciplinārlietā pieņemts lēmums trīs darbdienu laikā būs jāpublicē Valsts kancelejas mājaslapā pēc tam, kad tas būs kļuvis neapstrīdams vai par to būs stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.
Vienlaikus komisija galīgajam lasījumam atbalstīja arī grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas nosaka, ka neatkarīgi no politiskās ietekmes ierēdnim, veicot amata pienākumus, jāvadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem.
Izmaiņas civildienesta regulējumā bija nepieciešamas, lai nodrošinātu ierēdniecības politisko neitralitāti. Patlaban Valsts civildienesta likums nedefinē politiskās neitralitātes principu, vien paredz, ka ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai varai, norāda grozījumu autori.
Par grozījumiem Valsts civildienesta likumā un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Jasu vēstīts, ka diskusiju par ierēdņu politisko neitralitāti pērn vasarā uzsāka Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saeimai nosūtītajā likumdošanas iniciatīvā Zatlers rosināja veikt virkni grozījumu likumos, ar mērķi veicināt labas pārvaldības, tai skaitā profesionāla, godīga, politiski neitrāla un kompetenta civildienesta nodrošināšanu valsts pārvaldē. Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva ietvēra arī ierosinājumu noteikt ierobežojumus politisko amatpersonu tiesībām un iespējām iejaukties profesionālas un politiski neitrālas ierēdniecības darbā, skaidri nošķirot politisko atbildību no profesionālās.
Pērn novembrī Saeima atbalstīja šīs izmaiņas, nosakot, ka augstākajai ierēdniecībai - valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, kā arī valsts kapitālsabiedrību valžu un uzņēmumu padomju locekļiem un Valsts kancelejas vadītājam nav tiesības savus pienākumus savienot ar darbu partijā.