Komisijā atbalsta partiju finansējuma sasaisti ar minimālo algu
Foto: Shutterstock

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja deputātu Jura Pūces (AP), Jura Juraša (JKP) un Raivja Dzintara (NA) priekšlikumus par valsts finansējuma partijām sasaisti ar minimālās algas apmēru. Priekšlikumi atbalstīti Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisijas sēdē no opozīcijas deputātiem izskanēja bažas, ka šādas izmaiņas pēc kāda laika palielinās partiju valsts finansējuma apjomu. Savukārt eksperti norādīja uz aprēķinu trūkumu šādu izmaiņu veikšanai.

Atbalstītie priekšlikumi par sasaisti ar minimālo algu pašlaik nemaina partijām pieejamo finansējumu, jo to koeficienti minimālajai algai atbilst likumā pašlaik noteiktajam finansējuma apjomam.

Atbalstītie priekšlikums paredz, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķirs finansējumu 0,9% no minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi. Tāpat paredzēts piešķirt 0,1% no minimālās algas par katru balsi pašvaldības domes vēlēšanās un 0,1% no minimālās algas par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, piešķirs valsts finansējumu 200 minimālo algu apmērā. Kopējais partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās algas.

No Pūces un deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) komisijas sēdē paustā secināms, ka šogad minimālās algas celšana nav paredzēta, tāpēc arī partijām šogad finansējuma apmērs nepieaugs. Pūce uzsvēra, ka priekšlikumi pašlaik neparedzot izmaiņas regulējumā pēc būtības. Politiķi gan jau pašlaik spriež par minimālās algas celšanu tuvākajos gados, piemēram, labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) ir izteicies, ka minimālās darba algas apmēra palielināšana varētu notikt 2023.gadā, minimālo algu nosakot 50% apmērā no 2021.gada vidējās bruto darba algas, kas pašlaik nozīmētu tās palielināšanu no 500 līdz aptuveni 640 eiro.

Savukārt opozīcijas deputāti Ramona Petraviča, Vjačeslavs Dombrovskis un Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka šādi grozījumi tomēr nākotnē novedīs pie partijām pieejamā finansējuma palielināšanas, kad tiks paaugstināta minimālā alga.

Petraviča norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī tiek spriests par rekomendācijām minimālās algas palielināšanai, kas nozīmē, ka Latvijā tai vajadzētu pieaugt no pašreizējiem 500 eiro līdz 600 vai 650 eiro. Politiķe pieļāva, ka 2023.gadā minimālā alga varētu tikt palielināta, tāpēc pēc šiem grozījumiem "strauji pieaugs" arī partijām pieejamie līdzekļi. Petraviča uzsvēra, ka šādā gadījumā nākotnē iespējamo papildu pusmiljona vai miljona eiro pieaugumu partijām labāk tomēr būtu atvēlēt, piemēram, sedzot izdevumus par bērniem nepieciešamajām operācijām.

Dombrovskis norādīja, ka līdz ar šiem priekšlikumiem notiek novirzīšanās no Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtā likumprojekta sākotnējā mērķa un šis kļūst par partiju finansējuma palielināšanas likumprojektu. Dombrovskis uzsvēra, ka jāprasa Finanšu ministrijas (FM) atzinumus, kāda būs šādu grozījumu ietekme uz vidēja termiņa valsts budžetu. Politiķis arī norādīja, ka šādu sasaisti varētu noteikt tikai tad, ja arī skolotāju un policistu atalgojums tiktu piesaistīts minimālās algas līmenim.

Augulis uzsvēra, ka par šiem priekšlikumiem nevar tikt lemts sasteigtā režīmā, kuri nav izdiskutēti. Politiķis vairākkārtīgi aicināja neatbalstīt šos priekšlikumus, jo neesot zināms, vai koalīcija neveiks minimālās algas palielinājumu, lai tomēr palielinātu sev finansējumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs uzsvēra, ka priekšlikumi ir neizdiskutēti un neizvērtēti.

Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps pauda, ka par šiem priekšlikumiem jāredz, vai tos atbalsta lietpratēji, taču nelielas bažas rada tas, kāda būs likumprojekta gala versija.

Augulis atsaucās uz Plepa teikto, ka Levits grozījumus iesniedzis par citu, šaurāku tēmu un norādīja, ka tā kā nav veikta piedāvāto izmaiņu analīze, tad pagaidām nevajadzētu atbalstīt nedz šos priekšlikumus, nedz arī pašu likumprojektu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Anna Aļošina konceptuāli pauda atbalstu gan šajos, gan citos priekšlikumos iekļautajai idejai par finansējuma sasaisti ar minimālo vai vidējo algu. Aļošina norādīja, kā jānoskaidro FM redzējums, vai laicīgi būtu iespējams informēt KNAB par attiecīgo minimālās vai vidējās algas lielumu.

FM pārstāve komisijas sēdē pauda, ka šie priekšlikumi nebūtu atbalstāmi, jo finansējumu būtu iespējams piešķirt ar ar gadskārtējo finansējumu.

"Providus" vadītāja Iveta Kažoka norādīja, ka pašlaik Saeimai nav iespēja pieņemt atbilstošu lēmumu par šiem priekšlikumiem, jo nav pieejami dati, lai izvērtētu, vai partijas saņem adekvāti finansējumu vai ir pārfinansētas. Tāpat no Kažokas teiktā secināms, ka turpmāk negatīvi varētu tikt ietekmētas diskusijas par minimālās algas palielināšanu, jo turpmāk tās būtu saistītas ar pārmetumiem, ka partijas tādā veidā palielina sev finansējumu.

Budžeta komisijas sēdi par priekšlikumiem grozījumiem likumā paredzēts turpināt pēcpusdienā.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits iesniedzis grozījumus šajā likumā, lai no nākamās, 14.Saeimas pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukusi Saeimas frakcija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ramona Petraviča Gatis Eglītis Egils Levits Eiropas Savienība Finanšu ministrija KNAB Korupcija Saeima Uldis Augulis Valsts prezidents Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form