Foto:Veiss
Foto: DELFI

Valsts kancelejas vadītās Valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas darba grupas sagatavotais audita ziņojums par budžeta izdevumu samazināšanu aizsardzības un iekšlietu nozarēs ir neprofesionāls un tajā izteiktie priekšlikumi rada draudus Latvijas spējai garantēt iekšējo un ārējo drošību, kā arī pildīt savas saistības NATO un citās starptautiskās organizācijās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To otrdien, tiekoties ar Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

"Audita ziņojums sagatavots bez precīzas metodoloģijas un neprofesionāli, neņemot vērā iekšlietu un aizsardzības jomas ekspertu viedokļus. Nevar būt ne runas par atbalstu šādam audita ziņojumam, jo tajā ietvertie priekšlikumi var radīt nopietnas problēmas valsts spējai nodrošināt iekšējo un ārējo aizsardzību," teica komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP).

Komisijas deputāti pauda sašutumu par audita ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem vēl vairāk samazināt finansējumu iekšlietu un aizsardzības nozarēm, kā arī par to, ka darba grupa nav ņēmusi vērā iekšlietu un aizsardzības profesionāļu sniegto informāciju.

"Kā vispār iespējams pārlikt aizsardzības funkciju pie sabiedrības drošības un kārtības funkcijas? Kā NATO dalībvalstij var nebūt aizsardzības funkcijas? Šādas darba grupas veikums ir bezjēdzīgs," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis (TB/LNNK). Savukārt deputāte Vaira Paegle (PS) norādīja, ka bez nopietna metodoloģiskā pamata šādu audita ziņojumu vispār nevarēja izstrādāt.

Arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) komisijas sēdē funkciju audita ziņojumu raksturoja kā neprofesionāli izstrādātu un nepieņemamu. "Iekšlietu ministrija kategoriski iebilst pret šo audita ziņojumu. Dokumenta tapšanā mūsu ekspertu viedoklis netika ņemts vērā. Turklāt tajā nav ņemtas vērā iekšlietu sistēmā jau veiktās reformas un finansējuma samazinājums. Piedāvājumi apvienot funkcijas ir absolūti nekompetenti," sacīja iekšlietu ministre.

Līdzīgu viedokli pauda arī Aizsardzības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. "Aizsardzības nozarē jau tā veiktas apjomīgas reformas un finansējums samazināts par 50 procentiem," teica Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons. "Tālāks finansējuma samazinājums nav iespējams, jo jau tagad pieejamie finanšu līdzekļi nodrošina tikai bruņoto spēku izdzīvošanu. Tomēr visvairāk mūs šajā audita ziņojumā šokēja, ka aizsardzība bija izņemta no funkciju saraksta," atzina Garisons.

Jau ziņots, ka aizsardzības ministrija funkciju audita ziņojumu nodevēja par brāķi, viņa autorus – par nekompetentiem, un uzskata, ka tas kaitē valsts aizsardzībai.

Ievērojamas iespējas taupīt auditori saskata bruņotajos spēkos – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzturēšanai ieteikts konsolidēt līdzekļus par 4,9 miljoniem latu jeb 8,2%, bet NBS atalgojumam un pārstāvjiem ārvalstīs – par 1,4 miljoniem latu jeb 2,6%, savukārt civilajā aizsardzībā un Jaunsardzes centra darbībā - 168 445 latu jeb 8,6%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form