Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, izskatot grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", noraidīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) priekšlikumu aizliegt publicēt kriminālprocesa materiālus līdz tiesas galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par šo priekšlikumu nenobalsoja neviens no komisijas deputātiem, četri balsoja "pret" un divi atturējās.

Tieslietu ministrs arī vēlējās, lai likumā tiktu noteikts, ka kriminālprocesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.

Patlaban likums noteic, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Pēc tieslietu ministra Bērziņa rosināto priekšlikumu pieņemšanas atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkstētu izdarīt tehniskus ierakstus tikai tad, ja pret to neiebilst neviens no tiesas procesa dalībniekiem.

Komisijas deputāti tika iepazīstināti ar tiesībsarga Romāna Apsīša atzinumu, kurš norāda, ka Kriminālprocesa likumā jau ir noteikts, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un pirmstiesas izmeklēšanas materiāli nav publicējami bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas.

Tiesībsargs arī norāda, ka atbildība par šādas informācijas izpaušanu ir jāuzņemas personai, kura ir informācijas avots, nevis masu informācijas līdzekļiem. Masu informācijas līdzekļi darbojas sabiedrības interesēs, un tiem ir jābūt iespējai publicēt informāciju par kriminālprocesa norisi tiesā. Pretējā gadījumā nesamērīgi tiktu ierobežota vārda brīvība un sabiedrības tiesības uz informāciju.

Tiesībsargs arī norāda, ka jebkurām ziņām, kas ir iegūtas pirmstiesas kriminālprocesā, ir jābūt nostiprinātām Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to tās ir daļa no kriminālprocesa materiāliem. Tādējādi, pēc Apsīša domām, var rasties pamats bažām, ka nekādas ziņas, kuras varētu būt saistītas ar kriminālprocesu, nedrīkstētu tikt publicētas, un šāds ierobežojums būtu pretrunā sabiedrības interesēm un preses brīvībai.

Tiesībsargs arī norāda, ka nevainīguma prezumpcija prasa, lai valsts amatpersonas - pirmkārt, jau tiesneši, kas izskata attiecīgo lietu, bet arī citas ar valsts varu apveltītas amatpersonas - atturas no publiskiem paziņojumiem, ka apsūdzētais ir vainīgs viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pirms viņa vaina ir likumīgi nodibināta ar tiesas spriedumu. Masu informācijas līdzeklī ir tiesības likuma ietvaros publicēt savu viedokli, un, ja valsts varas pārstāvis izdara publiskus paziņojumus, ar kuriem tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija, tad viņam jāuzņemas atbildība, nevis žurnālistam, kurš šo informāciju publicējis.

Savā atzinumā tiesībsargs arī norāda, ka jēdziens "privātā dzīve" ir ļoti plašs. Tādējādi, grozot likumu par presi tieslietu ministra piedāvātajā redakcijā, varētu rasties problēmas, arī publicējot personas attēlu, vārdu, uzvārdu, jo tie ir viņa privātās dzīves sastāvdaļa.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form