Vairāku partiju pārstāvji norādīja, ka atbalsta tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanu, savukārt citi atzina, ka par to nepieciešamas diskusijas, portāls "Delfi" uzzināja komisijas sēdē.
Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA) uzsvēra, ka lēmums par konkrēto likumprojektu nav lēmums par vai pret tautas vēlētu prezidentu un solīja jau tuvākajā laikā organizēt sarunu par darba grupas izveidi, vadītāju utt.
Grozījumus Latvijas Republikas Satversmē sagatavojusi frakcija "No sirds Latvijai" un deputāti no Latvijas Zemnieku savienības, partijas "Saskaņa" , Latvijas reģionu apvienības un NA.
Piedāvātie Satversmes grozījumi paredz, ka Valsts Prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Grozījumu projekts paredz, ka Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtību noteiks sevišķs likums.
Viens no likumprojekta autoriem, deputāts Ringolds Balodis (NSL) atgādināja, ka partija jau pirms vēlēšanām deklarēja, ka iestājas par tautas vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām.
Viņš klāstīja, ka svarīgākais nav Valsts prezidenta ievēlēšanas forma - atklāti vai aizklāti - , bet gan prezidenta pilnvaru apjoms.
Balodis arī atzina, ka iesniegtais likumprojekts ir nepilnīgs, taču tā esot stratēģija, kā uzsākt diskusiju par prezidenta pilnvarām. "Pirms sešiem gadiem pie manis vērsās virkne jaunu cilvēku ar latvisku dzīvesziņu acīs - Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis," sacīja Balodis, minot, ka tolaik izdevies izstrādāt lielisku likumprojektu, taču Saeima to tāpat noraidījusi bez plašām diskusijām. "Lai cik labus Satversmes grozījumus mēs izstrādātu, tie tāpat tiks noraidīti," viņš minēja.
Pēc Baloža teiktā, nosakot, ka prezidentu ievēl tauta, kopumā būtu jālabo aptuveni 10 Satversmes panti. Viņš aicināja Juridiskajai komisijai sagatavot alternatīvo likumprojektu vai arī veidot apakškomisiju vai darba grupu, kas uzsāktu diskusiju par tautas vēlētu prezidentu.
Saeimas Juridiskā biroja ieskatā likumprojekts jānoraida, jo tas nav saskaņots ar citām Satversmes formām, savukārt priekšlikumus iespējams iesniegts tikai par tiem Satversmes pantiem, kas minēti jau sākotnējā likumprojekta tekstā. Līdzīgu viedokli pauž arī Tieslietu ministrija.
Uz to, ka likumprojekts ir kļūdains, uzmanību vērsa arī deputāte Solvita Āboltiņa (V), paužot izbrīnu, ka to neatzīst paši likumprojekta autori. "Ārstu un juristu kļūdas maksā dārgi," viņa uzsvēra. Savukārt deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V) skaidroja, ka prezidenta pilnvaru apjoms Eiropas valstīs bieži vien nav atkarīgs tikai no ievēlēšanas kārtības - plašas pilnvaras var būt arī parlamenta vēlētam prezidentam.
Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņš beidzas 2015.gada vasarā.
