Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ceturtdien sāka skatīt priekšlikumu indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 165 latus, tomēr par likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam komisija vēl nebalsoja, jo vispirms deputāti vēlējās saņemt no Labklājības ministrijas (LM) detalizētus aprēķinus par indeksācijas ietekmi uz sociālā budžeta ienākumiem un izdevumiem.
LM atzinumā komisijai norādīja, ka kopumā grozījumus atbalsta, un arī piebilda, ka no likuma būtu jāizslēdz pārejas noteikumu punkts, kas nosaka – līdz 2013.gada beigām pensijas pārskatītas netiek. LM arī informēja, ka likumā paredzētajam - pensiju indeksācijai, pensiju piešķiršanai ar atvieglotiem nosacījumiem kaitīgos apstākļos strādājošajiem vai bērnu invalīdu audzinājušajiem, kā arī priekšlaicīgās pensionēšanās pagarināšanai - šogad būtu nepieciešami papildus 7,6 miljoni latu, nākamgad – 42,2 miljoni, bet 2013.gadā – 72,7 miljoni latu.
Savukārt Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz LM sniegto informāciju, atzinumā norādīja, ka 2014.gadā grozījumu ietekme uz valsts budžetu būs 60 miljoni latu. FM norāda, ka plānotie grozījumi "negatīvi ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālo situāciju, tādējādi vēl vairāk apdraudot speciālā budžeta stabilitāti". Līdz ar to FM neatbalsta likumprojektu, norādot, ka, to pieņemot, būtu nepieciešams aizņēmums no valsts pamatbudžeta, kas ietekmēšot nākamā gada konsolidācijas apmēru, radīšot ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu un apdraudēšot Māstrihtas "inflācijas kritērija izpildi".
FM parlamentārā sekretāre un komisijas locekle Ilze Viņķele (V) uzsvēra, ka "pilnvērtīgai diskusijai" no LM joprojām nav saņemti detalizēti aprēķini par sociālā budžeta ilgtspēju: "kādi būs ieņēmumi un izdevumi pa sociālā budžeta apakšprogrammām". Tikai, saņemot šos aprēķinus, varēšot spriest, vai priekšlikums ir ilgtspējīgs, norādīja Viņķele.
Viņa arī norādīja, ka vairāku Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtā likumprojekta anotācijā minēts: "Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju, par pensiju turpmāko indeksāciju 2012.gadā būtu jālemj, iespējams, 11.Saeimas sasaukuma deputātiem un jaunajam Ministru kabinetam." Viņķele retoriski vaicāja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājai Ainai Verzei, vai viņa jūtas droša par to, ka nākamie deputāti arī atbalstīs šos grozījumus.
Verze paziņoja, ka viņu uztraucot "histēriskā attieksme pret priekšlikumu un projektu kā tādu", jo tas tiek saukts par priekšvēlēšanu pasākumu un populismu. Viņa uzsvēra, ka daļa no likumprojekta normām ir LPF prasības, kas bija iesniegtas deputātiem, 10.Saeimai sākot darbu. LPF prasījusi indeksāciju pensijām līdz 300 latiem, ja inflācija pārsniegs 5%, bet, tā kā oficiāli inflācija ir mazāka, LPF esot gatava piekāpties un akceptēt indeksāciju pensijām līdz 165 latiem.
LPF vadītāja aicināja politiķus "pārtraukt kariņu par to, kas ir lielāks populists" un uzsvēra, ka indeksācijas atcelšana neesot pieļaujama, jo tā esot "sociālās sistēmas sastāvdaļa". "To nedrīkst darīt, iestāsies haoss!" brīdināja Verze.
Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja Lilita Laube pauda pateicību tiem, kas projektu virzījuši un aicināja – "nevajag sarīdīt tautu", kur lielu ļaunumu nodarot mediji un baņķieri. "Mēs dzīvojam kuriozā valstī, kur nabagais apskauž nabago," sacīja Laube.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leišakalns sacīja: "Ja gribat atrast naudu, kuras nav, tad to kādam nāksies atņemt". Viņš arī pauda LDDK uzskatu, ka pensijas vecuma paaugstināšana būtu jāsāk jau nākamgad, ne 2016.gadā, kā to šobrīd paredzējusi valdība, bet vienlaikus jāsaglabā iespēja pensionēties priekšlaicīgi. Tāpat jārisina jautājums par piemaksām pie pensijām, jo tie, kas pensionēsies nākamgad, tās vairs nesaņems.
Noslēgumā komisijas vadītāja un viena no likumprojekta iesniedzējām Aija Barča (ZZS) piekrita, ka "nevaram balsot, pirms esam pilnīgi sagatavoti", tāpēc LM jāiesniedz detalizētāki aprēķini. Viņa pieļāva, ka anotācija vēlāk varētu tikt grozīta, atspoguļojot plašākus aprēķinus. Barča arī informēja deputātus, ka ceturtdien ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu tiekas labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) un aicinātas piedalīties sarunā ir arī Barča un Viņķele.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka indeksācija skartu gandrīz 431 tūkstoti mazo valsts vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju saņēmēju, kas ir 74% no kopējā pensiju saņēmēju skaita.
Jau vēstīts, ka Saeima nolēma nodot atbildīgajām komisijām ZZS Saeimas frakcijas sagatavotos grozījumus likumā par pensijām, kas paredz šajā gadā atsākt krīzes gados "iesaldēto" pensiju indeksāciju.
Grozījumi paredz atsākt to vecuma un citu pensiju indeksāciju, kas nepārsniedz 165 latus mēnesī. Likumprojektā teikts, ka šāda apmēra pensijas pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss mazāks par skaitli "1", tad valsts pensijas netiktu pārskatītas. Paredzēts, ka likuma grozījumi to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā šā gada 1.septembrī.
Patlaban likumā noteikts, ka pensijas netiks indeksētas līdz 2013.gadam. Taču jūnija vidū ZZS Saeimas frakcija ar opozīcijas balsīm panāca, lai likuma grozījumi pensiju indeksācijas atsākšanai jau šogad tiktu nodoti komisijām.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) izteicies, ka valdība atbalstīs tādu pensiju indeksāciju, kas būs fiskāli neitrāla jeb neprasīs papildu naudu. Lai tas tā būtu, pensiju indeksācija būtu jāveic esošā pensiju budžeta ietvaros. Pret indeksāciju iebilst arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Labklājības ministrija piedāvājusi arī variantu atsākt indeksēt vecuma un citas pensijas, kas nepārsniedz 135 latus, tādējādi jūtami mazinot nepieciešamos finanšu līdzekļus, salīdzinot ar ZZS variantu.