Šobrīd likums Ministru kabinetam paredz iespēju, bet ne pienākumu rīkot atklātu konkursu uz KNAB šefa amatu. Konkursa komisiju vadītu Valsts kancelejas direktors, bet tajā darbotos ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots virsprokurors, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots AT tiesnesis, kā arī Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas priekšnieki vai šo valsts drošības iestāžu pilnvaroti pārstāvji.
Saeimas komisija arī veica būtiskas izmaiņas iepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtajās prasībās KNAB šefa amata pretendentiem, ko parlaments atbalstīja pirmajā lasījumā. Tā, piemēram, deputāti nolēma tomēr svītrot prasību pēc juridiskās izglītības, desmit gadu pieredzes juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredzi operatīvajā vai izmeklēšanas darbā. Prasību pēc juridiskās izglītības deputāti izslēdza ar nelielu pārsvaru balsojumā – seši pret pieci.
Tā vietā deputāti tomēr atbalstīja prasību vienkārši pēc augstākās izglītības un amatam atbilstošas darba pieredzes, kas likumā noteikts jau šobrīd, kā arī vismaz trīs gadu pieredzi valsts pārvaldes iestādē vai tiesībsargājošajā institūcijā, kā arī pieredzi vadošā amatā.
Tāpat deputāti nolēma izslēgt Zatlera rosināto, ka par KNAB šefa kandidātu nevar kļūt persona, kas iesaistījusies politiskā partijā vai apvienībā. Pret to kā nesamērīgu pasākumu, kas ir pretrunā Satversmē noteiktajai pulcēšanās brīvībai, iebilda gan Saeimas Juridiskais birojs, gan tagadējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kanceleja. KNAB pārstāve Diāna Kurpniece komisijā gan uzstāja, ka šāds ierobežojums ir nepieciešams, jo KNAB priekšnieka pienākumos ietilpst politisko partiju sodīšana, un viņa agrākā saistība ar kādu partiju var radīt šaubas par objektivitāti.
Tomēr deputāti nolēma pirms otrā lasījuma šo normu izslēgt, bet aicināja uz trešo lasījumu sagatavot priekšlikumus, kuros varētu paredzēt ierobežojumus pretendēt uz KNAB šefa amatu vēlētām partiju amatpersonām.
Komisija arī atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu iekļaut likumā prasību pēc nevainojamas reputācijas KNAB šefa kandidātiem, aizstājot ar to Zatlera rosināto prasību pēc "labas reputācijas".
Saeima likumu pirmajā lasījumā pieņēma pirms divām nedēļām, taču nenobalsoja par steidzamību, tāpēc tas būs jāskata trijos lasījumos. Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) toreiz pauda pārliecību, ka likumprojektu var pieņemt divos lasījumos, ja "neatveram vēl vienu fronti, bet runājam tikai par KNAB vadītāja (..) atlases kritērijiem".
Jau vēstīts, ka jūnijā vidū Saeima nodeva komisijām toreizējā prezidenta Zatlera ierosinātās izmaiņas likumos, kuru mērķis ir mazināt naudas varu politikā. To skaitā prezidents ierosināja stingrākas prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem, paredzot, ka tiem būs nepieciešama ne tikai augstākā izglītība un amatam atbilstošu darba pieredze, kā tas ir pašlaik, bet tieši juridiskā izglītība, desmit gadu pieredze juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Tāpat Zatlers ierosināja liegt biroja priekšnieka amatam izvirzīt personu, pret kuru sākta kriminālvajāšana, kā arī partiju un politisko organizāciju biedrus.