Komisijās skatīs arī 'Vienotības' priekšlikumus Pilsonības likuma grozījumiem
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien komisijām nodevusi arī apvienības "Vienotība" iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā, kuros rosināts noteikt kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie latvieši un viņu pēcnācēji tiesīgi iegūt dubultpilsonību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijām nobalsoja 64 deputāti no visām Saeimas frakcijām, izņemot "Saskaņas centru" (SC). Pret nebija neviens, bet atturējās 26 deputāti no SC.

Saskaņā ar "Vienotības" iesniegtajiem priekšlikumiem dubultpilsonību varēs iegūt tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību, kā arī tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Tāpat "Vienotība" rosina likumā noteikt, ka tiesības automātiski saņemt Latvijas pilsonību piešķiramas bērniem, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki vai adoptētāji ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas, kā arī atļaut šiem bērniem iegūt dubultpilsonību.

"Vienotība" rosina saglabāt tiesības jebkurā laikā reģistrēties un iegūt Latvijas pilsonību tiem trimdas latviešiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, un viņu pēcnācējiem, atceļot šobrīd spēkā bijušo ierobežojumu veikt reģistrāciju līdz 1995.gada 1.jūlijam.

"Vienotības" iesniegtie grozījumi Pilsonības likumā paredz arī tiesības iegūt Latvijas pilsonību personām, kuras bijušas Latvijas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam, kā arī šo personu pēcnācējiem, arī gadījumā, ja šīs personas pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību.

Jau vēstīts, ka februāra sākumā Saeimas Prezidijs nodeva parlamenta Juridiskajai un Pilsonības likuma izpildes komisijai Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtos "dubultpilsonības grozījumus", kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu.

Savukārt janvāra beigās Saeima nolēma nodot izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–TB/LNNK (VL-TB/LNNK) atkārtoti ierosinātos grozījumus Pilsonības likuma, kas ļautu ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem pieņemt dubultpilsonību.

Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonība būtu iespējama Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kurš vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī Latvijas pilsonim, kurš vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Tas nozīmē, ka iespējamo dubultpilsoņu lokā neietilptu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, lai gan arī šajās valstīs ir ievērojama latviešu diaspora.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form