Pirmos grozījumus, kas guvuši atbalstu koalīcijā, izstrādājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un tie paredz divreiz samazināt partiju tēriņu "griestus" pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām.
Par šiem grozījumiem nobalsoja 81 deputāts, nevienam neesot pret un neatturoties.
Saeimas Preses dienests iepriekš skaidroja, ka grozījumi rosināti, jo, rīkojot Saeimas ārkārtas vēlēšanas, partiju finansēšanas likums neparedz tiesisko regulējumu attiecībā uz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju sagatavošanu un priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumiem.
Komisija rosina noteikt- ja Saeima tiek atsaukta vai atlaista, priekšvēlēšanu periods sāksies nākamajā dienā pēc Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas un turpināsies līdz vēlēšanu dienai. Priekšvēlēšanu termiņu ārkārtas vēlēšanām nepieciešams samazināt, jo atšķirībā no kārtējām Saeimas vēlēšanām laikposms starp Saeimas atsaukšanu vai atlaišanu un jaunām vēlēšanām ir ne īsāks par vienu mēnesi un ne ilgāks par diviem mēnešiem.
Patlaban priekšvēlēšanu periods pirms vēlēšanām ir 120 dienas, un partijas šajā laikā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst tērēt summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0008 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) aicināja deputātus vēl apspriest frakcijās priekšvēlēšanu tēriņiem piemērojamo koeficentu un iesniegt konkrētus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, bet sākotnēji sagatavotajā variantā tas ir 0,0004.
Savukārt Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK rosina pirms Saeimas un pašvaldību vēlēšanām piemērot koeficientu 0,0002, bet pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām – 0,0001 tagadējā 0,0003 vietā. VL-TB/LNNK norāda, ka tas samazinātu naudas ietekmi uz politikas veidošanu.
VL-TB/LNNK rosināto grozījumu nodošanu komisijām atbalstīja 54 deputāti – paši iesniedzēji, "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Andris Bērziņš (Rīga) un Guntis Ulmanis (PLL), kā arī pie frakcijām nepiederošais Visvaldis Lācis. Pret bija 20 "Saskaņas centra" deputāti, bet atturējās PLL pārstāvji Imants Jānis Bekešs un Rita Strode, kā arī Ingmārs Līdaka un Laimis Šāvējs no ZZS.
Nacionālā apvienība uzskata, ka tās priekšlikums palielinās partiju neatkarību no sponsoriem, jo samazinās vajadzību pēc pārmērīgi lieliem ieņēmumiem. "Likumam būs pozitīva ietekme uz demokrātijas nostiprināšanos. Tas samazinās ļoti turīgu personu ietekmi uz politikas veidošanu. Politiskā vide kļūs brīvāka no ekonomisko grupu interesēm. Likumam būs netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību," uzskata VL-TB/LNNK.
Jau vēstīts, ka pēc Saeimas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja maija nogalē ārkārtas uzrunā tautai.
Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.
Referendums notiks 23.jūlijā.