Foto: PantherMedia/Scanpix

Komunālo pakalpojumu cenas veicināja inflācijas pieaugumu līdz 3%, norāda Finanšu ministrija (FM). Pēc neliela inflācijas palēninājuma pērnā gada nogalē, kad patēriņa cenu kāpums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, piebremzējās un sasniedza 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums šāgada janvārī atkal paātrinājās.

FM norāda – kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis šāgada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,0%. Atšķirībā no iepriekšējā gadā patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, janvārī būtiski paātrinājās ar mājokļa uzturēšanas saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālo pakalpojumu cenas.

"Šo preču un pakalpojumu cenu kāpums izskaidro vienu procentpunktu no janvāra inflācijas. Papildus tam, patēriņa cenu pieaugumu ietekmēja arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un pārtika cenu kāpums," skaidro FM.

Kā arī iepriekšējā gadā, būtisku ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu Latvijā atstāja energoresursu cenas. Taču šogad paaugstinošā ietekme atspoguļojās galvenokārt caur gāzes cenu pieaugumu nevis caur degvielas cenām. Gāzes cena šāgada janvārī gada griezumā pieauga par 19,8%, savukārt degviela attiecīgajā periodā bija vien par 1,3% dārgāka.

FM arī atgādina, ka 2018. gads bija zīmīgs ar būtisku energoresursu cenu kāpumu pasaules biržās, tādējādi ievērojami palielinot arī degvielas un gāzes cenas Latvijā.

No citiem komunāliem pakalpojumiem FM arī pievēršas ūdensapgādes pakalpojumu cenu 13,8% kāpumam, ko ietekmēja jaunie SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi un kuri stājās spēkā no 2018. gada 1. jūnija. Savukārt, atkritumu savākšanas un siltumenerģijas pakalpojumu cena pieauga attiecīgi par 16,1% un 1,8%.

Paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām janvārī atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 6,6% un 9,9%, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, norāda FM. Lielā mērā pieaugumu noteica akcīzes nodokļa likmes pacelšanas vēl pērnā gada martā alkoholam un jūlijā cigaretēm.

FM norāda: bija gaidīts, paātrinājies ir arī pārtikas cenu kāpums, salīdzinot ar pērnā gada vidējo. Ja iepriekšējā gadā pārtikas cenas palielinājās par 0,7%, tad šāgada janvārī pieaugums gada griezumā veidoja jau 1,4%, ko lielā mērā noteica straujāks maizes, liellopu gaļas un svaigo dārzeņu cenu pieaugums.

Netipiski sausie laika apstākļi pērnā gada vasarā ne tikai Latvijā, bet arī ES valstīs un Krievijā negatīvi ietekmēja novāktās graudaugu ražas apjomu, līdz ar to būtiski samazinot piedāvājumu pasaules tirgos. Tā rezultātā graudaugi samērā būtiski sadārdzinājās gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Maizes cena Latvijā šāgada janvārī bija par 11,0% augstāka. Līdzīgu tendenci norāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati par neapstrādātas pārtikas cenām pasaulē, kur no piecām lielākajam pārtikas grupām, straujākais cenu kāpums fiksēts tieši graudaugiem.

FM norāda, ka augsts nodarbinātības līmenis un augoša darba samaksa veicina cenu kāpumu arī citos tautsaimniecības nozares. Tā, ēdināšanas pakalpojumu cena janvārī pieauga par 4,5%. Kamēr veselības aprūpes un atpūtas pakalpojumi gada griezumā sadārdzinājās attiecīgi par 2,4% un 2,5%.

FM prognozē, ka šāgada pirmajā pusgadā inflācijas līmenis gada griezumā vidēji svārstīsies ap 3%, ko ietekmēs augstāka gāzes, elektroenerģijas un ūdensapgādes cena. Taču šāgada otrajā pusē patēriņa cenu kāpums piebremzēsies, jo būs pārskatīti gāzes tarifi un bāzes efekta dēļ izzudīs paaugstinoša ietekme no cenu pieauguma ūdensapgādes pakalpojumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!