Daudzi mediķi Daugavpilī nesteidzas saņemt poti pret Covid-19, jo nogaida un līdz galam neuzticas jaunajai vakcīnas formulai. Lai uzlabotu vēlmi vakcinēties gan šajā pilsētā, gan citviet Latvijā, nepieciešams īstenot plašāku komunikāciju un, izmantojot personīgos piemērus, informēt cilvēkus, secināts pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) tikšanās ar Daugavpils reģionālās slimnīcas vadību un mediķiem.
Pavļuts trešdien attālināti tikās ar slimnīcas valdes locekli Grigoriju Semjonovu un slimnīcas mediķiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti atbalsta pasākumi, kādi vajadzīgi slimnīcas kapacitātes stiprināšanai, situācija ar Covid-19 pacientu ārstniecību, medicīniskā personāla nodrošinājumu un vakcinācijas procesu. Par pārrunāto mediji tika informēti attālinātā preses konferencē.
Pavļuts uzsvēra, ka sarunas laikā vēlējies nepastarpināti no slimnīcas vadības un mediķiem saprast, kas ir tie jautājumi, kurus Veselības ministrija (VM) un valdība var palīdzēt risināt un kuros virzienos būtu jāstrādā, lai palīdzētu Latgales reģionā un citos reģionos kopumā īstenot vakcināciju raitā tempā.
Kā Pavļuts uzzinājis no rīta slimnīcā, tur piegādātās vakcīnas ir izlietotas un vēl 105 cilvēki rindā gaida savu kārtu uz vakcināciju. Kopējā vakcinācijas līkne Latvijā ir gājusi uz augšu un otrdien sasniegts līdz šim augstākais vienā dienā vakcinēto cilvēku skaits – 1592 mediķi.
Nacionāla un vietēja mēroga komunikācija
Pēc sarunas Pavļuts sapratis, ka ir vairāki neatliekami darba uzlabojumi arī valdības pusē, piemēram, "liela un pamatīga komunikācijas atbalsta nepieciešamība". Komunikācija ir nepieciešama nacionālā mērogā, skaidrojošs darbs, publiskas kampaņas, tāpat arī vietējā mērogā – materiāli, profesionālu kolēģu lekcijas no Rīgas, skaidrojumi.
Tam piekrita arī slimnīcas valdes loceklis Semjonovs. Būtisks aspekts, kuram nepieciešami uzlabojumi, Semjonova ieskatā, ir vairāk strādāt pie komunikācijas, aktualizējot nepieciešamību vakcinēties mediķu vidū. Viņš uzsvēra, ka šeit liela loma arī ir reģionālajiem un vietējiem medijiem, kurus patērē iedzīvotāji.
Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka ir jāstrādā arī pie personīgā piemēra rādīšanas. Pavļuts norādīja, ka plānotā komunikācijas kampaņa, pie kuras šobrīd strādā atbildīgie cilvēki, būs arī krievu valodā, lai ar plašu informāciju par vakcinēšanos nodrošinātu arī to sabiedrības daļu, kas patērē informāciju krievu valodā.
"Ir jāatrod veids, kas ir arī sabiedrībai pieņemams, kā mēs varam vakcinēt publiski redzamas, neapšaubāmi, autoritāti baudošas personas, gan valstī kopumā un reģionā, kuras ar savu personisko piemēru var pārliecināt cilvēkus par vakcīnu drošumu un to, ka vakcinēšanās ir pareizais un vienīgais ceļš, lai tiktu galā ar šo krīzi," norādīja Pavļuts.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ministrija strādās pie praktisku šķēršļu novēršanas – naudas vai aprīkojuma trūkuma vai citām lietām, kas liedz straujāk veikt vakcinēšanu slimnīcās, ja tas nepieciešams.
Semjonovs uzsvēra, ka ir svarīgi plašā veidā nodrošināt vakcinācijas pakalpojumu Daugavpilī un blakus esošajās administratīvajās teritorijās. Tāpat viņš atklāja, ka slimnīca ir sagatavojusies arī izbraukuma vakcinācijas nodrošināšanai.
Līdz šim Daugavpils slimnīcā ir vakcinēti 180 mediķi, no kuriem 112 slimnīcas darbinieki, atklāja Semjonovs. Vēl 105 cilvēki ir pieteikušies saņemt vakcīnu, no kuriem 17 ir slimnīcas darbinieki.
Vakcinēšanas ir veids, kā ļaut mediķiem normāli strādāt, jo, kā atklāja slimnīcas vadītājs, "jūtams iekšēji, ka kolēģiem morālais un fiziskais spēks zūd, nerunājot par kolēģu pieejamību".
Viņš aicināja sabiedrību atbalstīt mediķus un ievērot noteiktos drošības pasākumus. "Centīsimies rādīt maksimāli piemēru un gribētos cerēt, ka, jo plašāk izplatīsies ziņa, ka aizvien vairāk cilvēku vakcinējas, soli pa solim arī citi tā sāks darīt," skaidroja mediķis.
Piemērs pārējiem kolēģiem
Daktere Renāta Klagiša no Daugavpils slimnīcas, daloties savās sajūtās, norādīja, ka pirmo poti saņēmusi jau 30. decembrī.
Aprakstot pieteikšanās procesu vakcīnas saņemšanai, viņa norādīja, ka organizatoriskā līmenī nav nekādu problēmu pieteikties un saņemt vakcīnu. Viņai nav bijis ne biežāk, ne retāk sastopamo blakusparādību, tajā pašā dienā atgriezusies pie darba pienākumu pildīšanas. Klagiša uzsvēra, ka jūtas emocionāli stipri labāk, jo "ir tāda sajūta, ka aizsardzības līmenis ir augstāks", ne tikai izmantotie respiratori, bet "ir iedarbināta mūsu imūnā sistēma, tā strādā un sargā".
Runājot par kolēģiem, viņa skaidroja, ka citi bieži prasa, vai plāno vakcinēties un kā jūtas pēc potes. Saņemot atbildi, ka vakcīna jau ir saņemta un tiek gaidīta otrā pote, bieži vien kolēģi ir izbrīnīti.
Viņa uzskata, ka tas ir labs veids, kā motivēt kolēģus, ka ir tādi kolēģi, kas vakcinējas un "tā ir realitāte". Viņas ieskatā, viens no veidiem, kā paplašināt vakcinēto cilvēku skaitu ir sniegt pozitīvu piemēru, ka pēc vakcinācijas jūtas labi un pasargāti.
Arī daktere Jūlija Starinska, papildinot kolēģes teikto, uzsvēra, ka ļoti gaidījusi vakcīnu un ir tiešām prieks, ka "beidzot ir kartīte, kuru varēju ielikt makā un staigāt ar to". Arī viņai nebija nekādu blakusparādību un arī viņa gaida otro vakcīnas devu. Tāpat viņa arī saviem pacientiem stāsta, ka ir vakcinēta, un aicina arī viņus to darīt.
Nesteidzas vakcinēties, jo vēlas nogaidīt
Jautāta, kādi ir citu mediķu argumenti, kāpēc vēl nedodas saņemt vakcīnu, Klagiša skaidroja, ka daudzi nogaida, lai pārliecinātos par vakcīnu drošumu.
Cik viņa runājusi ar kolēģiem, daudzi nogaida, jo vēlas pārliecināties, ka vakcinētajiem viss ir kārtībā. Citiem ir vēlme arī pēc citas vakcīnas, piemēram, "AstraZeneca", jo "Pfizer" vakcīnas sastāvs rada šaubas par to, vai vakcīna nerada izmaiņas cilvēka ģenētiskajā materiālā. "Mēs zinām, ka tā nenotiek, bet citiem bažas un raizes pastāv," Klagiša atklāja biežāk dzirdētos argumentus.
Arī Daugavpils Centra poliklīnikas vadītāja Aina Maskalāne, skaidrojot izteiktākos argumentus, kurus pauž tie, kuri nevēlas vakcinēties, sacīja: "Man liekas, ka daudziem ārstiem un mediķiem ir neuzticība vakcinācijai kā tādai vai arī nav pilnīgas informācijas par to, ka vakcinācija ir būtisks faktors infekcijas slimību apkarošanai. Ļoti daudzi mediķi pašlaik ir nogaidoši, jo grib redzēt vai nebūs kādas reakcijas, vai nebūs citas vakcīnas." Citi savukārt saka, ka ir jauni un vakcinēties viņiem nevajag.
Maskalāne uzsvēra, ka trūkst informācijas par to, ka "vakcinācija pandēmijas laikā jāuzsāk strauji, tagad un tūlīt", tāpat arī, ka "sabiedrības intereses ir jāliek augstāk par pacienta tiesībām izvēlēties gribu vakcinēties vai negribu vakcinēties". Viņa uzskata, ka pašlaik visiem ir jāmobilizējas un jāvakcinējas.
Kā ziņots, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 21. decembrī paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES). 26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devām.
28. decembrī Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Trešdien, 6. janvārī, EZA apstiprināja arī "Moderna" vakcīnu. ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu. Otrdien, 12. janvārī, Latvijā ir saņemta šīs vakcīnas pirmā krava ar 1200 vakcīnām.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
