Šis stāsts būtu ļoti interesants un aizraujošs, ja vien nebūtu tik traģisks. Vēsturnieka Zigmāra Turčinska jaunākie atklājumi par Ziemeļvidzemes partizānu cīņām pēc 2. pasaules kara ieskicē nežēlīgu sīvumu cīņā pret padomju okupācijas varu. Nelielajā Latvijas ziemeļu teritorijā latviešu mežabrāļi pretojās okupantiem īpaši asi, vairākos pagastos pat uz vairākiem mēnešiem faktiski likvidējot padomju varu.

Kādēļ tieši Ziemeļvidzemes partizāni? Turčinskis portālam "Delfi" stāsta, šim tematam pievērsies vēstures studiju laikā, pētot savas dzimtas vēsturi. Galu galā sanācis ļoti biezs maģistra darbs, kas 2011. gadā pārvērties grāmatā. Skaidrojot, ar ko Ziemeļvidzemes partizāni bija unikāli kopējā Latvijas pēckara mežabrāļu ainavā, Turčinskis portālam "Delfi" norāda, ka Kurzemē partizānu vienības pārsvarā veidoja bijušie leģionāri, kuri bija kareivīgi, labi bruņoti un negrieza ceļu padomju okupantiem, iesaistoties sīvās kaujās. Savukārt Latgalē bija raksturīga dažādu visaptverošu partizānu organizāciju ar skaļiem nosaukumiem dibināšana.

Mazas, spējīgas grupas

"Vidzeme bija tāda kā pa vidu, bija pa kādam leģionāram, ienāca arī partizānu organizāciju pārstāvji no Latgales. Bet pārsvarā tās bija mazas, aktīvas un ilgdzīvojošas partizānu grupas. Motivēti vīri, kuri ilgstoši turējās. Ziemeļvidzemes īpatnība bija tāda, ka nacionālie partizāni ļoti daudz uzbruka pagastu centriem. Šķiet, tur tas notika visvairāk Latvijā. Vidzemnieki gāja iekšā ciemos, ieņēma izpildkomitejas, tur visu izdemolēja, uzvilka sarkanbaltsarkano karogu un lika "sarkanajiem" dziedāt Latvijas himnu," norāda vēsturnieks.