Konceptuāli apstiprina procedūru valsts valodu nezinošo deputātu izslēgšanai no Saeimas
Foto: F64

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprināja Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas nosaka kārtību Saeimas deputāta izslēgšanai no parlamenta sastāva, ja viņš neprot valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par grozījumiem nobalsoja 51 deputāts no "Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), VL-TB/LNNK un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošais Visvaldis Lācis. Pret nebija neviens, bet atturējās 31 deputāts – no "Saskaņas centra" (SC) frakcijas, kā arī ZZS pārstāvji Andris Bērziņš (Vidzeme), Rihards Eigims, Jānis Klaužs un Dana Reizniece, PLL pārstāvji Andris Bērziņš, Māris Kučinskis un Rita Strode, kā arī Aleksejs Loskutovs (V).

Juridiskās komisijas priekšlikums paredz papildināt Kārtības rulli ar jaunu nodaļu – "Deputāta nosūtīšana uz valsts valodas prasmes pārbaudi". Grozījumos noteikts – ja vismaz desmit deputāti apšauba, ka kāds deputāts prot valsts valodu nepieciešamajā apjomā, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par šī deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projektam jāpievieno faktisko apstākļu izklāsts.

Šo lēmumprojektu Saeima bez debatēm nodotu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas mēneša laikā slēgtā sēdē to izvērtē un sniedz par to atzinumu Saeimai. Uz komisijas sēdi uzaicina attiecīgo deputātu un Valsts valodas centra (VVC) pārstāvi.

Saeimas sēdē par šādu lēmuma projektu ziņotu komisijas pārstāvis. Ja Saeima nolemj nosūtīt deputātu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, to piecu mēnešu laikā veic Valsts izglītības satura centrā (VISC). Pārbaudi šajā termiņā var veikt ne vairāk kā divas reizes. Ne mazāk kā desmit deputāti var iesniegt lēmuma projektu par valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu.

Ja deputāts nepiekritīs pārbaudes rezultātiem, viņš to varēs apstrīdēt desmit dienu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto pārbaudi pieņem 15 dienu laikā. VISC lēmumu par apstrīdēto pārbaudi deputāts 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kurš šo lietu kā pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā izskatīs 30 dienu laikā.

Ja pārbaudē būs konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas ir neatbilstošas normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav veicis pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas iesniegumu komisijai 15 dienu laikā būs jāiesniedz Saeimā lēmuma projekts par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.

Ja VISC atzīs, ka deputāta valodas prasmes ir atbilstošas normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, tas nosūtīs šo atzinumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Komisija šo atzinumu nosūtīs Prezidijam, kas par to ziņo Saeimai.

Jau ziņots, ka diskusijas par deputātu valodas prasmēm izraisīja SC parlamentārietis Valērijs Kravcovs, kurš pēc ievēlēšanas atteicies runāt ar medijiem latviski un arī vairāki deputāti apšaubījuši viņa valodas prasmes. Saeima janvāra beigās pat lēma par viņa izslēgšanu nu parlamenta, taču Kravcovs pārsteidza kolēģus, uzrunājot viņus latviski, un parlaments viņa likteni atstājis komisijas ziņā. Kravcovs vietu Saeimā saglabāja un solīja uzlabot valsts valodas zināšanas, tikmēr deputāti nolēmuši izstrādāt mehānismu, kā valodas nepratējus var izslēgt no parlamenta juridiski korekti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form