Jāprecizē arī rotācijas periods, kas pēc īpašumu uzdevumu ministra Jāņa Krūmiņa žurnālistiem teiktā, būs pieci vai desmit gadi. Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš žurnālistiem norādīja, ka koncepcijā paredzēta arī brīvprātīga ierēdņu rotācija, taču "valsts interešu vārdā" to veiks piespiedu kārtā.
Viņš pieļāva, ka rotācija būtu veicama pat gadījumos, kad ierēdnis izcili pilda savus pienākumus, jo, pārceļot citā amatā, "izcilais speciālists varēs dot lielāku ieguldījumu valstij". Savukārt ministrs prognozēja, ka rotācijas mehānisma ieviešana mazinās korupciju un "palielinās dzīves kvalitāti".
Valdība koncepcijas izskatīšanu vairākkārt pārtrauca, jo uzskatīja, ka nepieciešams precizēt vairākus jautājumus. Valdība uzdeva precizēt koncepcijā pašlaik nedefinētus jautājumus, tostarp konkretizēt koncepcijas ieviešanas mehānismus, kā arī precizēt, vai rotācijā tiek iekļautas specifiskas institūcijas, piemēram, Valsts policija vai Valsts meža dienests. Tāpat arī jānosaka, kāds būs rotācijas termiņš.
Jau ziņots, ka valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāns paredz, ka ierēdņu rotācijas sistēma jāizstrādā un jāievieš jau šogad decembrī. Koncepcijas izstrādātāji uzskata, ka rotācija palīdzēs novērst ierēdņa nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī un nepieļaut interešu konflikta situācijas rašanos, un novērsīs korporatīvo saišu veidošanos.
Tomēr koncepcijā norādīti arī iespējamie rotācijas trūkumi un kavēkļi, piemēram, iestāžu nevēlēšanās zaudēt profesionālus darbiniekus un vienotas darba samaksas sistēmas trūkumu. Norādīts arī, ka Latvijā bieži augstākie ierēdņi ir galvenie speciālisti iestādes darbības jomā, tāpēc rotācijā iestāde var zaudēt pārmantojamību. Neveiksmīgas rotācijas gadījumā, kad pārceltais ierēdnis nespēs sekmīgi veikt jaunā amata pienākumus un netiks izpildītas iestādes funkcijas un sasniegti noteiktie mērķi, valstij iespējami būtiski zaudējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
