Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.
Ceturtdien Saeimas sēdē raisījās strīdi par šo likumprojektu, izskanot gan pārmetumiem, ka tā ir iejaukšanās baznīcu nekustamo īpašumu tiesību strīdos, gan arī atbalsts LELB.
Iepriekš no LELB puses un diskusijās parlamentā izskanējis, ka likumprojekta izskatīšanas tālākā gaitā var atteikties no vārda "vienīgā" lietošanas preambulā.
Ņemot vērā, ka šodien likumprojekts konceptuāli atbalstīts, nākamā Saeima varēs lemt, vai turpināt tā skatīšanu.
LELB likumā arī paredzēts noteikt, ka jebkuras sarunas ar baznīcas garīdznieku audio, video vai citā digitālā formātā drīkst ierakstīt tikai ar personīgu garīdznieka piekrišanu.
Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.
Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.
Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairākos tiesvedības procesos LELB tika nodēvēta par "LPSR baznīcu", kā rezultātā rodoties "nevajadzīgas un nepamatotas diskusijas" un šādi apgalvojumi aizskarot vairāk nekā "700 000 luterticīgo personu jūtas Latvijā un sludina naidu starp pilsoņiem".
Lai LELB nevajadzētu "pierādīt acīmredzamo", ka pašlaik pastāvošā baznīca ir tā pati, kas darbojusies līdz 1940. gadam, "ir nepieciešams autoritatīvs tiesiskā satura skaidrojums, kas būtu nepārprotams un tiešs", skaidrots anotācijā.
Tāpat tiek paskaidrots, ka saskaņā ar LELB rosinājumu likumā ir nepieciešams iekļaut preambulu, reģistrācijas procedūras būtu jāaizvieto ar paziņošanas kārtību, jāparedz juridiskas personas un reliģiskās organizācijas tiesiskais statuss arī baznīcas struktūrām un nodaļām, ka arī ir precizējumi daži citi jautājumi.
Vienlaikus tiek norādīts, ka pašlaik ir sākts darbs pie vienošanās projekta izstrādāšanas par Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pievienošanos LELB, veidojot nodaļu baznīcas sastāvā. Taču LELB likums pašreizējā redakcijā šādu iespēju neparedz, un tāpēc esot nepieciešams radīt priekšnosacījumus baznīcas vienotības atjaunošanai.
LELB pārstāvis Romāns Ganiņš iepriekš Saeimas atbildīgās komisijas sēdē pastāstīja, ka vasarā starp abām baznīcām notikušas sarunas, kas esot bijušas sekmīgas, turklāt panākta vienošanās atjaunot Sadarbības padomes darbu. Vienlaikus Ganiņš atzina, ka LELB ir gatava no likumprojekta svītrot lietas, kas kādā veidā aizskar Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL).
LELBĀL pārstāvis iepriekš pastāstīja, ka kopīgajās sarunās no LELB saņemts lūgums nenostāties pret likumprojektu. LELBĀL pašlaik noraidošā attieksme šajā jautājumā ir saistīta galvenokārt ar likumprojekta preambulu. "Mūsu nostāja ir, ka mēs gribētu redzēt LELB priekšlikumu konkrēti par šo preambulu. Viens ir, ka [vajadzētu] izņemt vārdu "vienīgā", kas ir pats svarīgākais. Mūsu ieskatā preambula neatbilst labām partnerattiecībām starp abām baznīcām. Lai noņemtu mūsu pretestību šim likumprojektam, gribam, lai preambula tiktu noņemta vai arī iesniegta jauna," pauda LELBĀL pārstāvis.
Savukārt LELB iepriekš pauda uzskatu, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norādīja, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevarot pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.
