Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 9. novembrī, nobalsoja par likumprojekta, kas paredz Saeimas deputātu vakcināciju pret Covid-19 kā priekšnoteikumu dalībai Saeimas darbā, izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Pret balsoja pie frakcijām nepiederošais deputāts Māris Možvillo, un balsojumā nepiedalījās Raimonds Bergmanis (ZZS).
Likumprojekta termiņš, līdz kuram tas būtu spēkā, ir nākamā gada 1. jūlijs.
"Testi viennozīmīgi neaizstāj vakcināciju – tas nepasargā cilvēku no saslimšanas, bet uz īsu brīdi dod drošības sajūtu. Tas neizslēdz iespēju, ka cilvēks kļūst infekciozs dažas stundas pēc testa veikšanas. Savukārt vakcinācija samazina nāves gadījumu skaitu un smagas slimības gaitu," komisijas sēdē sacīja pieaicinātā eksperte, Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ēriks Pucens sacīja, ka šis arguments "neiztur nekādu kritiku, jo arī vakcinācija nenovērš to, ka cilvēks nav infekciozs". "Esam redzējuši, ka gan Saeimā, gan Ministru kabinetā saslimst vakcinēti cilvēki," sacīja deputāts, pieminot varbūtību, ka daļai šie sertifikāti varētu būt viltoti.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) uzsvēra, ka vakcinēto un pret Covid-19 inficēto cilvēku skaits ir daudz mazāks, turklāt lielākā daļa hospitalizēto ir nevakcinēti, kā arī tieši šo cilvēku dēļ šobrīd visiem citiem slimniekiem nav pieejami ārstniecības pakalpojumi, atbildēja Rancāns.
Pucens minēja analoģiju ar vēža slimniekiem un deputātiem, kas smēķē. Viņš aicināja deputātiem, kas smēķē, likt papildu ierobežojumus, jo vēža slimnieku ārstēšana tiek segta no nodokļu maksātāju naudas. Pucens uzsvēra, ka iepriekš vakcinētie deputāti ir bijuši ar pozitīviem Covid-19 testiem, tādējādi pamatojot vakcīnas neefektivitāti, taču vēlāk norādot, ka testi nemaz nav efektīvi. "Beidzam testēt un pildīt sponsoru kabatas," sacīja Pucens.
Rancāns Pucenam atbildēja, ka vēzis nav lipīgs un netiek pārnests gaisā, turklāt audzējs nav salīdzināms ar Covid-19.
Mārtiņš Šteins (AP) komisijas tērzētāvā rakstīja "Virziet, Pucena kungs, likumdošanas iniciatīvu un netaisiet farsu. Jums ir tādas tiesības, ja spējat izstrādāt. Pandēmija nav joks," uz ko Pucens atbildēja "Mārtiņ, noslauki pienu no lūpām, pirms mani māci."
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko sacīja, ka likumprojekta anotācijā ir paviršas frāzes un pētījumi. Viņa izteica piedāvājumu par hibrīdrežīmu, kas paredzētu, ka daļa deputātu varētu pieslēgties sēdēm attālināti, bet daļa – klātienē.
"Šis nav samērīgs regulējums, runājot par deputātu tiesībām," uzsvēra deputāte, pieminot, ka neviens nevakcinēts deputāts vēl nav inficējies ar Covid-19, taču vakcinētie – gan.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka oktobra beigās ar Covid-19 sasirdzis deputāts Aldis Gobzems.
Bažas par obligātu vakcināciju Saeimas deputātiem izteica arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Māris Možvillo. Viņš teica, ka vakcinācijai nevajadzētu būt obligātai, ja darbus var veikt arī attālināti.
Raimonds Bergmanis sacīja, ka arī vakcinēti cilvēki mirst. Tāpat viņš atzina, ka testa neatzīšana par pietiekamu līdzekli, lai apmeklētu Saeimu, ir pretrunīga. Viņš arī minēja, ka nav konkrētu argumentu "kādēļ mēs rīkojamies tieši šādi, un ne citādāk" un, ka tāpat nav minēti citu valstu piemēri, kā parlamenti rīkojas šajā situācijā. Rancāns gan atbildēja, ka anotācijā ir skaidri rakstīts gan samērīgums, gan arī pārējās atbildes Bergmaņa jautājumiem.
Bergmanis sacīja, ka tā arī nav saprotams, kā Saeima turpinās darbu pēc 15. novembra, uz ko komisijas priekšsēdētājs atbildēja, ka par to tieši tiek lemts – ja Saeimā nāks strādāt klātienē, vai deputātiem ir nepieciešami vakcinācijas sertifikāti.
Stepaņenko vaicāja par likuma iespēju deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, ja viņam nemedicīnisku iemeslu dēļ nav vakcinācijas sertifikāta un viņš neattaisnoti nenāk vairāk nekā uz pusi no Saeimas sēdēm, uz ko Saeimas juridiskais birojs atbildēja, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka var izslēgt deputātu no Saeimas, kurš vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk kā pusi no Saeimas sēdēm. Nevakcinēšanās un šajā likumā paredzētais materiālais sods neļauj piemērot šo sodu – izslēgt deputātu no sastāva.
Par juridiskā biroja atbildi Stepaņenko komentēja "gaidīsim pirmo precedentu".
Tiesībsargs Juris Jansons sacīja, ka, juridiskais aspekts šajā situācijā ir sekundārs un šī ir politiskā izšķiršanās. "Ja parlaments un valdība uzliek pienākumu sabiedrībai vai konkrētām tās grupām vakcinēties, tad valsts pārvaldei un parlamentam ir jārāda piemērs," sacīja Jansons, aicinot skatīties uz situāciju visas valsts interesēs.
Viņš minēja, ka ir zināmi satversmības riski: "Mēs zinām, ka būs deputāti, kas, visticamāk, iesniegs konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, bet tas zināmā mērā ir labi, jo tiks saņemts vērtējums," sprieda tiesībsargs.
Jau vēstīts, ka prasība par obligātu vakcināciju pret Covid-19 valsts un pašvaldību iestādēs ir attiecināma arī uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, iepriekš skaidroja Tiesībsarga birojā.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ārkārtējo situāciju, valsts, pašvaldību iestādēs un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās visiem nodarbinātajiem jābūt vakcinētiem līdz 15. novembrim neatkarīgi no nodarbināto darba pienākumu pildīšanas veida – attālināti vai klātienē.
