"Citu valstu pieredze liecina, ka lielus resursus investējušie ārvalstnieki uz atvieglotiem nosacījumiem var saņemt uzturēšanās atļauju konkrētajā valstī. Arī Igaunija un Lietuva īsteno šādu praksi, un nav dzirdēts, ka tas radītu problēmas vai sabiedriskās drošības apdraudējumu," norādīja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. "Lai noteiktu abpusēji saprātīgus nosacījumus un investīciju apjoma sliekšņus, komisija izveidos darba grupu."
Arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edmunds Beļskis atzina, ka jāmeklē veidi, kā piesaistīt investīcijas. Vienlaicīgi viņš skaidroja, ka nosacījumiem jābūt pārdomātiem, nodrošinot, ka uzturēšanās atļaujas ir pieejamas tiem investoriem, kuru nauda dod ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.
Turklāt šāda veida norma nebūtu tik atraktīva, lai radītu būtiskas imigrācijas briesmas, piebilda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Ilze Briede. Šobrīd ārvalstnieki uzturēšanās atļauju var saņemt, ja darbojas kāda uzņēmuma valdē. Tāpat viņi var saņemt daudzkārtēju ieceļošanas vīzu, informēja Briede.
Komisijas deputāti vienojās darba grupā izvērtēt gan uzturēšanās atļauju piešķiršanu par uzņēmējdarbībā veiktām investīcijām, gan par nekustamā īpašuma iegādi. Ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienosies par konkrētiem priekšlikumiem Imigrācijas likumam, tā vērsīsies par šo likumu atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Jau ziņots, ka LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers iepriekš rosināja piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā visiem trešo valstu pilsoņiem, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā un iegulda 300 000 eiro (210 000 latu) pašvaldības fondā, kura līdzekļi tiktu izmantoti ekonomikas attīstībai.
Iespēju izvērtēt atļaujas piešķiršanas vienkāršošanu pieļāvis arī premjers Valdis Dombrovskis.