Diskusijās par piemērotāko vietu kultūras būvei - Rīgas zīmei - arhitekti bija atzinuši AB dambi, jo tas ļautu veidot jaunu Rīgas fasādi un būtu katalizators Pārdaugavas attīstībai, tomēr oficiālajā ziņojumā, ar kuru semināru noslēdza Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams, daudziem par pārsteigumu arhitektu vārdā tika piedāvāts arī cits scenārijs - kultūras celtnes būvēt Andrejsalā, ko arhitekti neesot atbalstījuši.
Pēc galīgā lēmuma paziņošanas, kur atšķirībā no arhitektu diskusijā dzirdētā, tika nosauktas jau trīs novietnes, arī Andrejsala, arhitektu vidū valdījis zināms mulsums. Izskanēja arī tādi vārdi kā farss un šovs.
"Man bija ļoti nepatīkami, ka mūs izmantoja kā PR trusīšus," skeptisks par notiekošo bijis kāds arhitekts, kas vēlējies palikt anonīms. No komentāra atteicies biroja "Riccardo Bofill" pārstāvis Pīters Hodžkinsons. Viņa viedoklis bijis strikts: "Man komentāru nebūs, taču ēšanas un dzeršanas ziņā šeit viss bija ļoti labi noorganizēts."
Jau pirms trim gadiem Andrejsalu tika nolūkojuši uzņēmējs Viesturs Koziols un Ainārs Šlesers (LPP), solot ar firmas "Varner" starpniecību tās attīstībā ieguldīt vairāk nekā 500 miljonu latu.
Patlaban salā saimnieko firma "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", kas pieder Rīgas brīvostai un norvēģu "Portpro", un viens no tās valdes locekļiem ir domes deputāts un pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (arī LPP). Valdes priekšsēdētāja pienākumus pirms tam pildīja Šlesera un Koziola biznesa partneris Turmuds Stene-Juhansens.