Konferencē par Latgales autonomiju Daugavpilī piedalās vien daži desmiti cilvēku
Foto: LETA

Sestdien Daugavpilī, Latgales Mācību centrā partijas "Par dzimto valodu!" rīkoto konferenci par Latgales autonomiju apmeklēja nepilni 40 dažādu gadu gājuma cilvēku, galvenokārt krieviski runājošie. Jau pēc dažām stundām klātesošo rindas kļuva stipri vien retākas, novēroja aģentūra LETA.

Viens no pasākuma organizatoriem Andrejs Berdnikovs aģentūrai LETA pieļāva, ka pasākums, iespējams, būtu apmeklēts plašāk, ja paralēli konferencei Daugavpilī nenotiktu arī partijas "Gods un kārtība" dibināšanas pasākums.

Kā galvenos pozitīvos momentus, ko Latgalei varētu dot autonomija, Berdnikovs minēja to, ka reģiona iedzīvotāji iegūtu iespēju paši izlemt savu likteni, bet tās administrācija pa tiešo varētu kontaktēties ar Eiropas Savienības (ES) struktūrām. Kā vēl viens pluss tika minēta iespēja iekasēt nodevas par tranzītu.

Konferences pirmajā daļā runātāji galveno uzmanību veltīja autonomizācijas procesiem citās ES valstīs pēdējos trīsdesmit gados, kā arī uzsvēra, ka autonomijas piešķiršana Latgalei veicinātu tās attīstību un nekādā veidā neapdraudētu Latvijas nedalāmību. Tajā pašā laikā viens no runātājiem atzīmēja, ka valstu centrālās valdības, lai mazinātu separātiskās aktivitātes un izvairītos no karsto punktu rašanās, nereti piešķir šādiem reģioniem zināmus atvieglojumus.

Autonomija var tikt iegūta dažādos veidos, nepieciešamais nosacījums tai - pieprasījums pēc tās no konkrētā reģiona iedzīvotāju puses. Pamatojoties uz pašu veiktās aptaujas datiem, partijas "Par dzimto valodu!" biedri secinājuši, ka Latgalē it kā ir liels iedzīvotāju skaits, kas atbalsta reģiona autonomiju. Savukārt šodienas pasākums pēc partijas "Par dzimto valodu!" līdera Vladimira Lindermana teiktā, ir viens no pirmajiem mēģinājumiem iedrošināt Latgales iedzīvotājus pieprasīt autonomiju. Līdzīgus pasākumus partijas "Par dzimto valodu!" plāno rīkot arī turpmāk.

"Runājot par nepieciešamību piešķirt Latgalei autonomiju, reģiona problēmām, kuras vairākus gadu desmitus nav spējusi atrisināt Latvijas valdība, tiktu pievērsta Eiropas Savienības uzmanība. Tādējādi tiktu radīta iespēja atrisināt Latgales problēmas ar ES struktūru iejaukšanos," skaidroja Lindermans.

Konferences otrā daļa bija veltīta ekonomiskajiem jautājumiem. Kā viens no veidiem, kā reģionam panākt risinājumu samilzušajām problēmām, tika minēta iespēja ieviest alternatīvo valūtu. Ar prezentāciju par minēto tēmu uzstājās beļģu ekonomists Igors Bittebiers.

Savukārt viens no lielākajiem darba devējiem Ludzas novadā Jevgeņijs Lukašonoks, kurš arī piedalījās šajā konferencē, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka sākumā mums pašiem ir jāizdomā, kas būtu jāizdara, lai dzīve reģionā uzlabotos un jāvēršas ar šīm prasībām valdībā un tikai pēc tam, ja nekas lietas labā netiek darīts, jālemj par autonomijas pieprasīšanu Latgalei.

Daži pasākuma dalībnieki uz pasākumu bija mērojuši ceļu no citām pašvaldībām, vērtējot pasākumu, atzina, ka, lieku reizi publiski apspriežot novada problēmas, ir vairāk cerību panākt tām risinājumu.



Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form