Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apmierinājusi Latvijas apelācijas sūdzību lietā par bijušā sarkano partizānu komandiera Vasilija Kononova notiesāšanu, informē aģentūra "RIA Novosti".

To portālam "Delfi" apliecināja arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

Kononova sūdzību ar 14 balsīm "par" un 3 balsīm "pret" ECT atzina par nepamatotu. Tiesa atzina, ka 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai, un ka šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma, informē ministrijas preses centrā.

Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju nesodāmības apkarošanā, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas uzmanības lokā un kam tiek pievērsta arvien pieaugoša uzmanība Eiropas Padomē, uzskata ministrija.

Latvijas Ārlietu ministrija pateicas Lietuvai par iesaistīšanos šajā lietā trešās puses statusā, atbalstot Latvijas valdības nostāju.

ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Tiesas Lielā palāta atcēlusi Mazās palātas lēmumu, kura 2008.gada 24.jūlijā atzina Latvijas tiesu lēmumus Kononova apsūdzības lietā par nelikumīgiem.

Veterāna advokāts Mihails Joffe norādījis, ka Kononovam vēl ir iespēja prasīt lietu pārskatīt, pamatojoties uz Strasbūras tiesas reglamenta 80.pantu, kas paredz iespēju izskatīt lietu no jauna, ja tajā radušies jauni apstākļi, kas iepriekš tiesai nebija zināmi, bet ir būtiski, lai pieņemtu lēmumu.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka partizānu nodaļas komandieri Kononovu, ko Latvija apsūdz civiliedzīvotāju nogalināšanā Otrā pasaules kara laikā, arestēja 1998.gadā, apsūdzot genocīdā. Viņam inkriminē mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu 1944.gadā Mazo Batu sādžā, kur viņš, būdams partizānu vienības komandieris, vadīja operāciju piecu šucmaņu iznīcināšanai.

Kononovs bija ieslodzījumā līdz 2000.gadam, kad tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. Pēc sprieduma viņu nekavējoties atbrīvoja, jo piespriesto ieslodzījuma laiku viņš jau bija pavadījis cietumā. 2001.gadā bijušo partizānu notiesāja ar sešu gadu cietumsodu "par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci". Kononovs spriedumu pārsūdzēja un lieta tika nosūtīta papildus izmeklēšanai. 2004.gada aprīlī Augstākā tiesa piesprieda Kononovam 20 mēnešus cietumā par kara noziegumiem.

Tā paša gada augustā Kononova advokāts iesniedza prasību ECT, vainojot Latvijas varas iestādes vairāku ES cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumā. Tiesa noraidīja visas pretenzijas, izņemot sūdzību par konvencijas 7.panta pārkāpumu, kas paredz, ka personu var sodīt tikai uz likuma pamata. 2008.gada jūlijā Strasbūras tiesas Mazā palāta Kononova prasību apmierināja, uzdodot Latvijas valstij samaksāt kara veterānam 30 000 eiro (21 tūkstotis latu).

Tomēr Latvija iesniedza apelācijas sūdzību ECT Lielajā palātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!