Foto: LETA
Partija "Konservatīvie" Ministru prezidenta amatam virza tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Kā preses konferencē paziņoja Bordāns, viņš arī būs Vidzemes saraksta līderis.

Rīgas reģionā saraksta līdere būs pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Zemgalē – labklājības ministrs Gaits Eglītis, Kurzemē – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, bet Latgalē – bijušais tieslietu ministra biroja vadītājs, rakstnieks Aldis Bukšs.

Uz Saeimu kandidēs arī Juris Jurašs, kurš iepriekš bija "Konservatīvo" Saeimas deputāts, taču līdz ar Ukrainas kara sākumu nolika mandātu un devās karot Ukrainas pusē. Viņš būs Vidzemes reģiona saraksta augšgalā.

Vēl Rīgas reģionā startēs satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Zemgalē – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš, Kurzemē – Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis, bet Latgalē – Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

"Konservatīvo" prioritāte būs desmit gados nodrošināt, ka Latvija ir desmit attīstītāko Eiropas valstu vidū. Tam gan esot šķēršļi, jo, kā sacīja Bordāns, Latvija patlaban ir atpalikusi arī no Lietuvas un Igaunijas, kam par iemeslu kalpo "karteļi, shēmas un domāšana par to, lai par katru cenu turētos pie varas".

Partija arī liks uzsvaru uz taisnīgām energoresursu cenām, izriet no Bodāna teiktā. Politiķis minēja, ka Latvijā nav apstiprināts pietiekams enerģētikas attīstības ilgtermiņa plāns, un "mēs joprojām esam vienīgie bez sava plāna alternatīvu gāzes piegāžu avotu nodrošināšanā".

Partijas ieskatā nepieciešams arī "uzturēt nopietnu pretkorupcijas iestādi un programmu", lai novērstu korupciju un mazinātu tās ietekmi uz iedzīvotājiem.

"Enerģētika, ekonomika un tiesiskā kārtība ir tas, kādēļ, ja mēs labi paveiksim savu darbu, Latvija būs ne tikai taisnīga, bet arī pārtikusi," izvirzot partijas prioritātes, pauda Bordāns.

Savukārt Muižniece sacīja, ka partijas viena no galvenajām prioritātēm būs izglītība un "jaunatnes labāka dzīve nākamajos vismaz desmit gados". Tāpat partija nodrošinās, ka izglītības nozares reformas – augstākās izglītības jomā, kā arī jaunā mācību satura ieviešana – tiek pilnvērtīgi ieviestas, atzīmēja ministre.

Ar solījumu nodrošināt 50 000 jaunu mājokļu reģionos un Rīgā preses konferencē nāca klajā Eglītis, kurš arī paziņoja par partijas plāniem piedāvāt AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" uzņemties "daudz agresīvāku lomu" hipotekāro kredītu atbalstā. Pēc viņa sacītā, partija esot izdalījusi konkrētu grupu – strādājošie jaunieši līdz 35 gadiem –, kam, Eglīša vārdiem, "no valsts puses būtu jānodrošina pirmā iemaksa, lai saņemtu hipotekāro kredītu".

Esošās valdības labklājības ministrs arī izteicās par citām nozarēm, tostarp veselības aprūpi. Viņa skatījumā, Latvijas onkoloģisko pacientu aprūpe būtu uzlabojama, tostarp ieviešot onkoloģisko pacientu reģistru. Tāpat, viņaprāt, būtu jāstrādā pie medikamentu cenu mazināšanas.

Atsaucoties uz iepriekšējo vēlēšanu solījumu "3x500", kas paredzēja nodrošināt 500 eiro minimālā atalgojuma, neapliekamā minimuma pensijai un neapliekamā minimuma algai apmēru, Feldmans nāca klajā ar jaunu solījumu – "3x750", norādot, ka šis plāns nesīs "negulētas naktis turpmākos četrus gadus" tiem, kuri būs iesaistīti budžeta sarunās.

Šoreiz gan šis plāns attiecas uz minimālo atalgojumu, neapliekamo minimumu algai un vidējo pensijas apmēru. Tāpat šajā plānā ietilpst ģimenes valsts pabalsta apmēra dubultošana.

Bukšs, kurš startēs no Latgales saraksta, apņēmies sekot līdzi tam, "vai patiešām notiek sistemātisks darbs gan pie Latgales, gan pie Latvijas drošības stiprināšanas". Pēc viņa sacītā, iecerēts arī četru gadu laikā līdz 1400 eiro celt atalgojumu policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem.

Savukārt transporta jomā partija sola nodrošināt labākos ceļus Baltijā, kā arī plāno attīstīt lielceļus, dzelzceļa infrastruktūru un veloceļus.

Runājot par starpresoru koordinācijas uzlabošanu, Bordāns pauda, ka līdz šim izskanējušas idejas veidot atsevišķu struktūru, kas nodrošinātu koordināciju starp ministrijām, taču, viņaprāt, būtu jāsamazina ministriju skaits.

Vaicāts, vai pašreizējā koalīcija varētu veidot pamatu nākamajai, Bordāns sacīja, ka tā "ir laba iespēja dažādām modifikācijām". Politiķis arī norādīja, ka, pārrunājot jauno koalīcijas līgumu, noteikti "tiks nojauktas dažādas robežas un tiks salikti dažādi akcenti".

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtītā pētījumu centra SKDS veidotā partiju reitinga, jūnijā par partiju "Konservatīvie" bija gatavi balsot 3,6% aptaujāto, kas ir zem 5% robežas, ko jāsasniedz, lai iekļūtu Saeimā.

14. Saeimas vēlēšanas notiks oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!