Valdība otrdien atbalstīja nepieciešamību vēlreiz grozīt Imigrācijas likumu, lai neļautu iegūt uzturēšanas atļaujas uz fiktīvo darījumu pamata, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrija.
Kopš vasarā spēkā ir izmaiņas Imigrācijas likumā, kas ļauj ārzemnieks pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja iegādājies Latvijā nekustamo īpašumu vismaz 100 000 latu apmērā Rīgā un republikas nozīmes pilsētās vai 50 000 latu apmērā citur Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau konstatējusi pirmos fiktīvos darījumus.
Piemēram, par trīs kvadrātmetru platību, kas norādīta kā nekustamā īpašuma domājamā daļa, tiek noslēgts pirkuma līgums par summu 100 000 latu. Turklāt darījums veikts starp diviem ārzemniekiem, kas ir tuvi radinieki.
Tāpat PMLP konstatējusi vairākus darījumus, kas notikuši starp Latvijā nereģistrētām personām, tādēļ naudas līdzekļi pārskaitīti ar ārvalstu banku starpniecību, bet Latvijas tautsaimniecība no šiem darījumiem ieguvusi vien minimālu labumu divu procentu valsts nodevas apmērā.
Šādos gadījumos ārzemnieka ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks, nekā pienesums Latvijas tautsaimniecībai, kas sākotnēji bija Imigrācijas likuma grozījumu nodoms. Uzmanību šīm problēmām pievērsa Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Izskatot komisijas sniegto informāciju, valdība piedāvā Imigrācijas likumā paredzēt nosacījumu, ka ārzemnieks uzturēšanās atļauju var saņemt tikai tad, ja nekustamais īpašums iegādāts no Latvijā reģistrētām juridiskām personām, Latvijas rezidentiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri valstī uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.
Tāpat turpmāk būtu lietderīgi vērtēt arī īpašuma kadastrālo vērtību, ne tikai darījuma summu, kā tas noteiks šobrīd. Nekustamajiem īpašumiem Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās minimālā kadastrālā vērtība īpašuma iegādes brīdī varētu tikt noteikta 30 000 latu, savukārt īpašumiem citur Latvijā kadastrālai vērtībai nevajadzētu būt zemākais par 10 000 latu.
Imigrācijas likumā būtu nepieciešams nodalīt, kādos gadījumos ārzemnieks var saņemt uzturēšanās atļauju, ja iegulda investīcijas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā. Šobrīd ārzemnieks var pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja iegulda Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 un gada laikā uzņēmums nodokļos valstij vai pašvaldībai samaksā vismaz 20 000 latu, taču šis nosacījums nenes gaidīto ekonomisko labumu. Ārvalstnieki izmantojot iespēju par prasīto summu 25 000 latu iegādāties arī akcijas, piemēram, kādā komercbankā vai citā lielā komercsabiedrībā, kur šis pienesums nerada būtisku papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai.
Lai no šādiem gadījumiem izvairītos un panāktu, ka ārzemnieku ieguldījums dod nepieciešamo atdevi Latvijas ekonomikā, valdības vēstulē Saeimas komisijai tiek rosināts likuma normu precizēt, nosakot, ka uzturēšanās atļauju var saņemt tad, ja ieguldījums 25 000 latu apmērā veikts mazajā uzņēmumā, savukārt visos pārējos gadījumos investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā būtu jābūt vismaz 200 000 latu. Vienlaikus būtu jāprecizē, ka kapitāla daļu jeb akciju īpašnieka maiņa, noformējot atsavināšanas darījumu parastā kārtībā, nav uzskatāma par investīciju piesaisti, jo pamatkapitāls netiek palielināts, bet tikai mainās daļu īpašnieks.