"Iemesls visiem ir zināms – korupcija. Katrs par kontrabandas apkarošanu atbildīgās iestādes vadītājs, kurš apgalvotu citādi, būtu ar rozā brillēm uz acīm," laikrakstam paudis VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe. Viņš norādījis, ka kontrabandu īsteno labi organizēti grupējumi.
"Diemžēl tie darbojas ne bez korumpētu ierēdņu ziņas, taču šos iekšlietu sistēmas reputāciju graujošos darbiniekus un viņu melnās shēmas atklāt nav tik viegli, kā varētu šķist. Turklāt liela daļa kontrabandas Latvijā ieplūst pa atvērtajām robežām – no Lietuvas un Igaunijas," paudis Ceipe.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperte Ilze Bišofa uzskata – kontrabandas apkarošanu kavē sadarbības tiesībsargājošo iestāžu trūkums.
"Nav vērojama mērķtiecīga un savstarpēji saskaņota darbība. Kontrabandas apkarošanas rezultativitātes rādītāji ir nevis sastādīto protokolu, ierosināto krimināllietu vai izņemto preču vienību skaits, bet kontrabandas īpatsvara samazinājums." Tomēr viņa atzīst, ka cigarešu cenu atšķirības dēļ starp Latviju un austrumu kaimiņvalstīm cīņa pret kontrabandu līdzinās cīņai ar vējdzirnavām.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) norādījis, ka pārdevēji tirgos ir "tikai vidutāji, aiz kuriem stāv labi organizēti grupējumi, – ir jāizseko un jāaptur šīs ķēdes, bet, lai darbs veiktos raitāk, jāpalielina likumsargu motivācija un jāizskauž korupcija – abas lietas spēj vienīgi atalgojuma paaugstināšana."
VID Muitas pārvalde šogad aizturējusi sešus kontrabandas organizatoru grupējumus, pērn – astoņus, taču noziedznieki ne vienmēr uzreiz nonāk aiz restēm. "Kamēr notiek izmeklēšana, daudzi atrodas brīvībā, lai gan apsūdzības panti ir nopietni. Pa šo laiku viņi rada jaunas shēmas, kuru atklāšanai atkal nākas tērēt valsts resursus, tāpēc iekšlietu sistēma ne mirkli nedrīkst zaudēt kapacitāti. Jāsaprot arī, ka noziedznieki nestrādā pēc maiņu grafika kā operatīvie darbinieki, tāpēc būtu jāmaina darba organizācija," spriež Latvijā galvenais kontrabandas apkarotājs.
Tomēr visas aptaujātās amatpersonas par vienu no svarīgākajiem faktoriem cīņā ar nelegāli ievestajām precēm uzskata sabiedrības līdzdalību, kas šobrīd, viņuprāt, ir niecīga. To apstiprina jaunākā statistika, un Latvijas iedzīvotājiem tā patiesi neglaimo – nelegālo akcizēto preču tirdzniecību nenosoda teju puse sabiedrības. "Kontrabandas apkarošana pirmkārt ir darbs ar morāli un vērtībām," uzskata Ceipe.
Pēdējos piecos gados kontrabandas tabakas patēriņš Latvijā ir četrkāršojies – 2008.gadā mūsu valstī izsmēķēti aptuveni 190 miljoni nelegālo cigarešu, bet pērn šis skaits sasniedzis 730 miljonu.
Vasarā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā iegādājušies kādu no kontrabandas precēm un vairākums no viņiem pirkuši tieši tabaku. VID aprēķinājis, ka pagājušajā gadā neiekasētā akcīzes nodokļa dēļ valsts budžetam secen gājuši gandrīz 50 miljoni latu, bet piecos gados – 220 miljonu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
