Kopš februāra beigām, kad Krievijas armija sāka iebrukumu Ukrainā, Latvijā ir saņemti 645 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē, skaidroja Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Laikā no 22. februāra līdz 4. martam saņemti 645 pieteikumi. Aptuveni puse saņemti 1.Rīgas brigādē. Krievijas armija Ukrainā iebruka 24. februārī.
Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis jau pagājušajā nedēļā pastāstīja, ka kopš Krievijas karaspēka ievešanas Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē ir vidēji piecas, sešas reizes augstāka nekā iepriekšējās dienās.
Leščinskis uzsvēra, ka Zemessardzē atbilstoša nodarbošanās tiks atrasta katram, un šajā jomā tiek vērtētas personu civilās profesijas un hobiji.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024.gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027.gadam - 12 000. Patlaban Latvijā ir aptuveni 8100 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi.
Zemessardzes izplatītā informācija liecina, ka zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā - nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī savu vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.
Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroča operatora, militārā mediķa, karavīra-glābēja, ložmetējnieka, militārā transporta autovadītāja, spridzinātāja, radiostaciju operatora u.c.
Turklāt par dienesta pienākumu izpildi un piedalīšanos mācībās zemessargs saņem kompensāciju, sākot no 32 eiro dienā, un apmaksātu ēdināšanu vai tās kompensāciju 9,96 eiro apmērā.
Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes, tomēr kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.
