Lauku atbalsta dienestā (LAD) uzsāktas rotācijas, kuru laikā mainīs gan amatpersonu darba uzdevumus, gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam iesniegto projektu vērtēšanas kārtību, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Izmaiņas plānotas, lai mazinātu korupcijas risku. "Mans politiskais uzstādījums bija, lai mēs izvairītos no dažādām neadekvātām rīcībām. Domājām, kā varētu rotēt pārvalžu vadītājus, bet pārcelšanās un ik dienas braukt 50 līdz 60 kilometrus ir dārgi. Izdomājām, ka nerotēsim pārvalžu vadītājus, bet var mainīt funkcijas iekšienē – no vienām uz citām," raidījumam atklāja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Nolemts veikt arī projektu vērtēšanas rotāciju, proti, Zemgalē iesniegtos projektus vērtētu, piemēram, Vidzemē, lai izslēgtu to, ka projektu vērtēšanā nozīmi ieņem jau iepriekšēja ilgstoša pazīšanās. "Lai nebūtu šaubu ēna mēs nolēmām, ka, piemēram, visus Ziemeļkurzemes projektus pēdējās kārtās mēs nododam vērtēt Viduslatvijai," raidījumam stāstīja LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.
Raidījumā stāsta, ka atsevišķās LAD reģionu pārvaldēs šīs pārmaiņas uzņemtas ar sašutumu, sakot, ka ir neskaidri to iemesli. Viena no dienesta darbinieku versijām ir, ka viens otrs LAD darbinieks palīdzējis rakstīt projektus Eiropas naudas kārotājiem, un pēc tam piedalījies to vērtēšanā, vēsta raidījumā. LAD direktores vietnieks gan ir kategorisks, sakot, ka LAD darbinieki projektu rakstīšanā neiesaistās.
Straujuma gan stāstījusi, ka ir apspriests kā nepieļaujams tas, ka LAD darbinieki raksta projektus atbalsta saņēmējiem. "Lai izvairītos no šādām iespējām, mēs arī runājām par to, ka projekta pēdējā lapā jāparakstās, kas to ir izstrādājis, vai arī, ja rakstījis pats zemnieks, tad viņam jāuzņemas par visu tur rakstīto atbildība," sacījusi Straujuma. Nav izslēgts, ka nākamajā fondu apguves periodā projektu rakstīšanu varētu uzticēt vien sertificētām konsultatīvām iestādēm.
Raidījums pieļauj, ka notiekošais ir arī reakcija uz pavasarī sākto kriminālprocesu, kas atklāja kāda uzņēmuma, iespējams, negodīgu rīcību. Tiek pieļauts, ka uzņēmums Eiropas finansēto lauksaimniecības tehniku pārdevis par uzpūstām cenām, bet iegūto starpību skaidrā naudā atdevis pasūtītājam.
Par iemeslu varētu būt arī iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kurā vērsies zivju konservu ražotājs SIA "Ivolga", kas jau gadu cīnās par atbalsta maksājumu saņemšanu. Tā pārstāvis raidījumam atklājis, ka KNAB nav vērsies par nesaņemtajiem maksājumiem, bet gan notikumiem, kas šo procesu pavadījuši. "Mums parādījās privātpersonas, kas teica, ka viņi var atrisināt problēmas LAD par attiecīgu samaksu. Viņiem bija dokumenti, kas var būt pieejami tikai kontroles dienestam, fotogrāfijas," tā par iesniegumu KNAB raidījumam sacījis SIA "Ivolga" valdes loceklis Andris Grīns.
KNAB apliecina, ka pārbaude ir uzsākta, bet neko vairāk arī neatklāj. Tāpat kā to, vai ir pamats LAD pievērst pastiprinātu uzmanību.
Raidījums stāsta, ka laikā kopš 2007.gadam līdz 2012.gada LAD Eiropas fondu plānošanas periodā pavisam uzticēti vairāk nekā divarpus miljardi eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Lauksaimniecības garantiju fonda un Zivjsaimniecības fonda. Vidēji ik gadu LAD dažāda veida atbalstā sadala aptuveni pusmiljardu eiro jeb nepilnus 370 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
