Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs uzlabojies
Foto: LETA

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību – Delna" ("Delna").

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2021. gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15. vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks – 64 punkti.

Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26.vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020.gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.

Pasaulē Latvija ar savu KUI rādītāju ir 36.vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā – Sentvinsentu un Grenadīnām. 2020. gadā Latvijas KUI ierindojās 42.vietā pasaulē.

Lai arī pieaugumu var vērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas rādītājs ilgstoši atpaliek no citām ES un OECD valstīm, turklāt šis pieaugums nerada pārliecību, ka izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP) noteikto mērķi - 64 punktus 2024. gadā un 67 punktus 2027.gadā, norāda "Delna". Tās skatījumā, lai uzlabotu Latvijas sniegumu, atbildīgajām institūcijām jārīkojas drosmīgi un jābeidz vilcināties ar lēmumu pieņemšanu un uzlabojumu veikšanu tādās jomās kā publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa godprātības (integritātes) veicināšana, turklāt sava artava korupcijas apkarošanā ir jādod arī privātajam sektoram.

"Delna" vērš uzmanību uz to, ka Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata vairāku gadu griezumā. Kopš 2012. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis par desmit punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci. Arī Igaunijai ir novērojams desmit punktu pieaugums kopš 2012.gada, tomēr atšķirība ir tā, ka Igaunijas rādītājs sākotnēji bija par 15 punktiem augstāks. Savukārt Lietuvas rezultāts šo gadu laikā ir pieaudzis lēnākā tempā – par septiņiem punktiem.

"Latvijas uzņemtā trajektorija kopumā ir laba, bet pārmaiņu straujums nav pietiekams, lai šajās sacīkstēs ierindotos starp labākajiem, kā arī sasniegtu pašu izvirzītos mērķus," vērtē "Delna". Organizācijas direktores Ineses Tauriņas skatījumā 2021.gada KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijas vājās vietas ir politiskā un privātā sektora godprātība, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana un neticība publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma godīgai izlietošanai. "Taču nedrīkstam aizmirst arī citas jomas, piemēram, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saistībā ar korupciju joprojām ir nepieciešami uzlabojumi. Šo jomu kā kritisku izcēlām jau pērn – indeksa 2020. gada rezultātu analīzē, un jau redzam, ka Latvija veikusi virkni uzlabojumu, kuru ietekmi uz KUI, visticamāk, varēsim redzēt nākamajos gados," skaidro Tauriņa.

Viņa aicina paturēt prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kam pirms biznesa sākšanas Latvijā uzmanību pievērš arī ārvalstu investori. "Delnas" vadītājs norāda, ka KUI uzlabošana ir ilgtermiņa darbs, kas ietver ne vien formālus uzlabojumus "uz papīra", bet arī spēju ieviest šīs pārmaiņas dzīvē.

Balstoties "Delnas" analīzē un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, kā arī valdības darbu, biedrība iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem uzdevumiem, kā arī šogad sākt vairākas jaunas iniciatīvas.

Starp "Delnas" ieteiktajām 2022.gadā īstenojamajām iniciatīvām ir interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējuma veikšana un trūkumu novēršana pārvaldībā. Organizācija aicina veidot sistēmu, kas ir mūsdienīga un balstās Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijās.

"Delnas" skatījumā, šogad arī jāpieņem visaptverošs interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējums, kas turpmāk veicinātu atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā, jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums.

Biedrība iesaka Saeimā izskatīt "ManaBalss.lv" iniciatīvu "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Tāpat "Delna" aicina valsti piestrādāt pie godīguma veicināšanas uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.

KUI ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas nodaļa Latvijā.

KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no nulles līdz 100, kur nulle norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, "Transparency International" izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā tiek ņemti vērā tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Delna Eiropas Savienība Korupcija OECD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form