Korupcijas uztveres indekss nesniedz pilnu ainu par situāciju korupcijā, uzskata KNAB
Foto: LETA

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" veidotais Korupcijas uztveres indekss (KUI) ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ indekss nesniedz pilnu vērtējumu par reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā, šādu nostāju pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda, ka jaunākajā KUI būtiski uzlabojies Latvijas vērtējums Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju aptaujā, kurā jautāts, cik bieži uzņēmumiem ir jādod kukuļi publiskajam sektoram.

KNAB šo rādījumu vērtē pozitīvi, taču vienlaikus arī piesardzīgi, jo korupcijas apkarošanas prakse pēdējos gados izgaismo tendenci – kukuļot valsts amatpersonas uzņēmumu interesēs. Ja uzņēmēji un valsts amatpersonas saņem signālus par kukuļa pieprasīšanu vai piedāvāšanu, tam nekādā gadījumā nedrīkst piekrist un nekavējoties jāsazinās ar KNAB, mudina birojs.

Lai izprastu un varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par faktoriem, kas varētu būt veicinājuši kāpumu un kritumu noteiktās KUI pozīcijās, KNAB sācis KUI veidojošo rādītāju padziļinātu analīzi.

KUI ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Šajā indeksā iekļauti dati no Pasaules Ekonomikas foruma, Bertelsmana fonda un citiem.

KNAB uzsver, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. KUI raksturo attieksmi pret korupciju, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir sarežģīti precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.

KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par šādiem gadījumiem nekavējoties ziņot KNAB mobilajā lietotnē "Ziņo KNAB", zvanot uz tālruņa numuriem 80002070 un 6735616 vai rakstot uz e-pasta adresi "knab@knab.gov.lv".

Komentējot indeksa rādītājus, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" ("Delna") direktore Inese Tauriņa un pētnieks Olafs Grigus otrdien žurnālistiem atzina, ka nepieciešams arī privātajam sektoram apzināties tā lomu korupcijas mazināšanā un rādītāju mazināšanā. Tāpat, lai arī valsts "uz papīra" pieņēmusi dažādus lēmumus korupcijas mazināšanai, eksperti vērsa uzmanību, ka cita ir situācja ar apņemšanos reāli ieviest tos dzīvē.

Lai arī Latvija jaunākajā indeksā uzlabojusi savus rādītājus, Grigus vērsa uzmanību, ka Latvija ir pierādījusi arī spēju krist šajā rādītājā, tāpēc svarīgi to neatkārtot.

Runājot par amatpersonu godprātību, Tauriņa vērsa uzmanību, ka likumi ir pieņemti, instrukcijas izstrādātas, taču būtiski ieviest tās dzīvē. "Mēs tomēr pamanām, ka katras personas individuālās amatpersonas ētiskie standarti dažādi variē. Tāpēc nepieciešams pacelt ļoti augstu katras amatpersonas godprātības latiņu," norādīja Tauriņa.

Runājot par politiķu godprātību, Grigus vērsa uzmanību, ka liela nozīme ir vēlētājiem, proti, vai ir pieprasījums no vēlētājiem sodīt tos politiķus, kuri nav bijuši godprātīgi. Viņš gan nenoliedza, ka Latvijā partijās biedru skaits mazs un rezervistu soliņš, lai piedāvātu godprātīgus cilvēkus, ir niecīgs.

Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

2021. gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15.vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks –- 64 punkti.

Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26. vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020. gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.

Pasaulē Latvija ar savu KUI rādītāju ir 36.vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā – Sentvinsentu un Grenadīnām. 2020. gadā Latvijas KUI ierindojās 42. vietā pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Delna Eiropas Savienība Jēkabs Straume KNAB Korupcija OECD Pasaule
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form