Saeimā ceturtdien pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) vājinās Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) konkurētspēju, komentēja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kots uzsvēra, ka šo pieņemto likuma grozījumu rezultātā sabiedriskā televīzija salīdzinājumā ar milzi - zviedru mediju koncerna "Modern Times Group" (MTG) - nonāk finansiāli vēl neizdevīgākā situācijā nekā līdz šim.
"Man nav saprotams, kāpēc 20 gadu laikā Saeimas deputāti nav spējuši izstrādāt normatīvos aktus un sistēmu, kas risinātu sabiedriskā medija finansēšanas problēmas. Savukārt, kad runa ir par kāda ārvalstu uzņēmuma nepieciešamību "segt zaudējumus", Saeimas deputāti, es uzsveru, steidzamības kārtā spēj veikt grozījumus likumdošanā," norādīja Kots.
Kots pastāstīja, ka jau vasarā nosūtījis vēstules gan Saeimas deputātiem, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem - katram individuāli ar konkrētu jautājumu, kad un kā plānots risināt sabiedriskā medija finansēšanas jautājumus.
"Diemžēl pagaidām nevienu konkrētu atbildi uz šo jautājumu neesmu saņēmis," teica Kots.
LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka tiek plānots nākamnedēļ rakstīt vēstuli Valsts prezidentam, cerot, ka viņš, izskatot šos likuma grozījumus, spēs rosināt deputātus domāt arī par sabiedriskās televīzijas finansējuma jautājumu un to risināt.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka šā gada budžetā kopā LTV ir piešķirti 11 323 000 latu, no kuriem 4 093 000 latu piešķīra budžeta grozījumos.
Līdz ar to esot pamats domāt, ka Saeima atbalsta sabiedriskās televīzijas attīstību un komisijas viedoklis vienmēr ir bijis, ka sabiedriskā televīzija ir jāstiprina, skaidroja Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka tas arī tika konsekventi darīts ar ievērojamiem 2012.gada budžeta grozījumiem.
"Sabiedriskajai televīzijai ir jādomā, kā spēcināt un attīstīt saturu un kā veidot Latvijas skatītājiem interesantākus raidījumus," norādīja komisijas priekšsēdētāja. Viņa akcentēja, ka komisijas sasaukums un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome strādā nepilnu gadu, lai risinātu arī Kota minētās problēmas.
"Tiek strādāts pie apvienotā sabiedriskā medija izveidošanas, kā arī pie jaunas sabiedriskā pasūtījuma koncepcijas, kas paredz arī izvērtēt, vai raidījumi atbilst to paredzētajiem mērķiem," sacīja Mūrniece. Viņa vērsa uzmanību, ka LTV ģenerāldirektors pirms likuma izskatīšanas trešajā lasījumā nebija iesniedzis vēstuli ar saviem iebildumiem.
Kā ziņots, Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus EPLL, kuri atcels obligātas retranslācijas principu un ļaus "TV3" un LNT no 2013.gada 31.marta prasīt samaksu par sava satura retranslāciju kabeļtelevīzijas tīklos.
Grozījumi paredz, ka obligāta retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos, neprasot maksu no skatītāja, attiecināma tikai uz sabiedrisko televīziju jeb LTV abām programmām, LTV1 un LTV7. Patlaban EPLL paredz, ka arī nacionālie komerckanāli kabeļtelevīzijas tīklos un virszemes apraidē galalietotājiem ir bez maksas, kas nozīmē, ka gan sabiedriskā televīzija, gan nacionālās komerctelevīzijas maksā par satura izplatīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
