Foto: LETA

Jautājums par cīņu pret terorismu kā prioritātes Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības (ES) padomē bija iekļauta jau pirms traģiskajiem notikumiem Parīzē, taču patlaban pastāv daudz dažādu virzienu un uzdevumu, kas līdz šim nav virzījušies gana raiti, intervijā Latvijas Radio otrdien sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Nozares ministrs uzsvēra, ka pēc traģēdijas Parīzē terorisma jautājums ir saasinājies, taču ārvalstu kaujinieku fenomens jau pastāvējis pirms tam, kā arī bijusi virkne uzbrukumu. "Traģiskais notikums ES dalībvalstī tikai to īpaši izcēla," secināja Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban ir daudz uzdevumu un virzienu terorisma cīņai, kas līdz šim nav virzījušies gana raiti, un Latvijai kā prezidējošai valstij būs jārūpējas par to aktīvāku virzību. Kā piemēru sarunā ministrs norādīja pasažieru datu reģistra izveidi un labāku sadarbību starp dalībvalstu drošībsargājošajām un tiesībsargājošajām iestādēm.

Piemēram, pasažieru datu reģistrs sniegtu iespēju izsekot personas pārvietošanās maršrutam, savukārt jautājumā par sadarbību starp iestādēm un informācijas apmaiņu vieglāk būtu izsekot atsevišķu personu darbībām citās valstīs.

Vienlaikus Kozlovskis norādīja, ka uzdevumu un risinājumu lēnā virzība nav valstu iekšlietu ministru neizdarība vai nespēja vienoties.

"Kopumā šis piemērs ir ļoti būtisks. Piemēram, aptuveni 600 parīziešu atrodas piedalās bruņotajos konfliktos citās valstīs. Uzdevumu īstenošanu praksē kavē nevis valstu ministri, bet mehānisms – Eiropas Parlamentā ir dažādi nosakņojumi. Piemēram, atsevišķi politiskie spēki uzskata, ka daudz tiesību tiktu piešķirtas drošības iestādēm," sacīja ministrs.

Drošības policija ir apstiprinājusi, ka arī viens Latvijas iedzīvotājs atrodas Sīrijā, kur iesaistījies konfliktā, norādīja nozares ministrs. Viņš gan piebilda, ka skaitļos Latviju nevar salīdzināt ar lielajām ES valstīm, taču aktivizēšanās notiek. Tādējādi tas nozīmē, ka patlaban nav iespējams apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji nākotnē nedosies uz islāma valstīm.

Ministrs skaidroja, ka ar mērķi izvairīties no šādas situācijas nākotnē, ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, kas tuvākajā laikā tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Grozījumu paredzēs kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, kā arī to finansēšanu. Par to tiks paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz par desmit gadiem.

Komentējot nacionālboļševiku aktīvista un Latvijas iedzīvotāju Benesu Aijo bēgšanu no Latvijas, neskatoties uz aktīvo tiesvedību par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, ministrs norādīja, ka tas bijis tiesas lēmums – nepiemērot Aijo apcietinājumu kā drošības līdzekli.

"Tiesa uzskatīja, ka nav pamats turēt viņu apcietinājumā, kā drošības līdzekli nosakot policijas uzraudzību. Aijo ir nolēmis izbēgt no soda krimināllietā par vardarbīgu valsts gāšanu un aizmucis no Latvijas. Ja viņš tiks atkārtoti izdots Latvijai, esmu pārliecināts, ka tiesai jāpiemēro apcietinājums," sacīja Kozlovskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!