Foto: LETA

Pretrunīgu slavu iemantojusī firma "Memory water", pretēji ekspertu viedoklim, Labklājības ministrija (LM) tomēr piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Finanšu institūcijā "Altum" ir pieejami 12 miljoni Eiropas naudas, uz kuriem var pretendēt sociālie uzņēmumi. Tie nav kredīti, bet granti un saņemtā nauda nav jāatdod. 133 000 eiro pirms pusotra gada ieguva firma "Memory water", kas slavu ieguvis ne vien ar to, ka savam ūdenim piedēvē brīnumainas, neiespējamas īpašības, bet arī ar partijas "KPV LV" atbalstīšanu pirms Saeimas vēlēšanām, par ko uzņēmumu sodīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Uzņēmums atkal vēlas saņemt Eiropas naudu. Lai uz to pretendētu, firmai jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss. Eksperti uzskatīja, ka "Memory water" statusam neatbilst, jo tikai formāli izpilda Sociālo uzņēmumu likuma prasības un tā darbība nedod prasīto pozitīvo sociālu ietekmi. LM vadība ekspertu viedokli neņēma vērā un statusu tomēr piešķīra, vēsta raidījums.

SIA "Memory water" dzeramā ūdens tirgū darbojas jau desmit gadus. Pēc pašu stāstītā, ūdens tiek iegūts no unikāla dabas nostūra Daugmales pagastā. Firma izvēlējusies agresīvu mārketinga stratēģiju, savam produktam piedēvējot pārdabiskas īpašības. Ūdenim esot atmiņa, kas ietekmē arī tā lietotāju.

"Mermory water" ražotāji apgalvo, ka viņu ūdens ir pārāks par konkurentu piedāvāto, jo tas esot attīrīts no negatīvas informācijas strukturēts, un palielina cilvēka "Bio" enerģiju. Pētniekiem līdz šim nav izdevies iegūt pierādījumus, ka kāds no šiem apgalvojumiem būtu patiess.

Savās video uzrunās "Memory water" dibinātājs Jānis Pļaviņš stāsta, ka citi dzeramā ūdens ražotāji savu produktu attīra no nevēlamiem piemaisījumiem, piejauc tam destilētu ūdeni, tāpēc tas nav uzskatāms par dabisku ūdeni. Viņa piedāvātais esot dabisks. To apliecina kvalitātes zīme "Bio ūdens". Kvalitātes zīmes izveidotājs ir pats Pļaviņš.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa raidījumam norādījusi, ka centrs konstatējis "diezgan daudz neatbilstības, par dažādiem mūsu normatīviem aktiem, piemēram, maldinoša informācijas patērētājiem, gan saistībā ar to zīmi bio ūdens, kur mums lielu daļu darba ir darījuši arī Pārtikas un veterinārais dienests, un arī veselības inspekcija, kas palīdzējuši vērtēt, vai tas varētu vai nevarētu būt pamatots. Vai tā drīkst vai tā nedrīkst darīt".

Pārtikas un veterinārais dienests, Veslības inspekcija un BIOR pārbaudījis uzņēmuma apgalvojumus par strukturēto BIO ūdeni un secinājušas, ka patērētāji tiek maldināti par produkta kvalitāti, jo tam nav pierādījumu.

Pārbaudīts arī firmas iesniegtais Ūdens strukturēšanas tehnoloģijas apraksts. Veselības inspekcija atzinusi, ka tas sastāv no subjektīviem, nepārbaudāmiem, pseidozinātniskiem un ezotēriskiem apgalvojumiem.

Vītoliņa atzinusi, ka pārbaude vienreiz jau beigusies ar PTAC norādījumiem komersantam šo informāciju labot mājas lapā, sniegt patiesu informāciju, bet tās ir diezgan nozīmīgas izmaiņas, kas komersantam būtu jādara, lai viņš nemaldinātu patērētājus. "Mēs esam konstatējuši, ka šīs izmaiņas nav veiktas, līdz ar to mēs šobrīd varētu teikt esam atsākuši uzraudzības procesu. Visticamāk, ja komersants turpinās darbību šādā veidā, tad var tikt pieņemts lēmums un lēmums būtu par negodīgu komercpraksi. Kas cita starpā var būt arī soda nauda, līdz desmit procentiem no apgrozījuma," raidījumam atzinusi Vītoliņa.

Lai arī tirgus uzraugi saskata pārkāpumus, ar biznesu firmai sokas labi, vēsta raidījums, norādot, ka "Lursoft" dati rāda, ka trīs gados apgrozījums ik gadu audzis par 30% un 2018. gadā sasniedzis 310 000 eiro. Peļņa bija 112 000 eiro. Uzņēmums nodarbojas ne vien ar ūdens tirdzniecību, bet savā internetveikalā piedāvā arī veģetārus un vegānu ēdienus, kosmētiku un higiēnas preces.

2018. gads uzņēmumam ir bijis īpaši veiksmīgs, atzīmē raidījums, jo saņemts 133 000 eiro grants no LM un "Altum" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēmusi darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti. Par saņemto naudu nopirkta 100 000 eiro vērta ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārta.

Tagad uzņēmums iecerējis iegūt vēl papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir invalīdi.

Raidījums vēsta, ka, pārbaudot "Memory water", atklājies, ka no 13 darbā pieņemtajiem invalīdiem tikai viens ir saņēmis algu, kas lielāka par minimālo, bet deviņu personu mēneša alga nepārsniedz 35 eiro. Tie strādājuši desmit stundas mēnesī. Eksperti secinājuši, ka uzņēmuma darbība saņemot "Altum" grantu vērsta nevis uz sociālo mērķu sasniegšanu, bet uzņēmējdarbības attīstību, veicot iekārtu automatizāciju.

Tāpēc eksperti vienbalsīgi atteikuši statusa sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu. Pļaviņš komisijas lēmumu pārsūdzēja un LM vadība izlēmusi, ka taisnība ir uzņēmējam, jo formāli prasības ir izpildītas.

LM Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa raidījumam atzinusi, ka komisija, vērtējot sociālā labuma nozīmīgumu, ko šis sociālais uzņēmējs var sniegt sabiedrībai, bija izvirzījusi vēl papildus prasības. "Tādas kā šo personu ar invaliditāti atlīdzības konkurētspēja, un noslodzes apjoms. Var piekrist, ka šāda prasības nākotnē būtu iekļaujamas kritēriju sarakstā, tās būtu vērtējamas, lai noteiktu šī sociālā uzņēmēja sniegtā labuma nozīmīgumu. Tomēr kamēr MK noteikumi un likums šādu prasību vērtēšanu neparedz, juridiskā departamenta ieskatā komisijai nebija pamata argumentēt savu lēmumu noraidīt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu".

Ar LM valsts sekretāra lēmumu uzņēmumam "Memory water" sociālā uzņēmuma statuss piešķirts no 19. novembra, SIA "Prāna energy" no 3.decembra. Tas ļauj abiem uzņēmumiem pretendēt uz naudu no Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekta. Uzņēmumu pārstāvis neslēpj, ka to arī darīs. Komisijas pārmetumi par darbošanos pretēji sociālo uzņēmumu likuma jēgai esot nepamatoti, jo likumā neesot teikts, cik stundu nolīgtie invalīdi jānodarbina.

"Memory water" dibinātājs un "Prana energy" īpašnieks Pļaviņš raidījumam atzina, ka "mums vairāk nodarbojas ar pārdošanu, ar preču piedāvāšanu, viņiem ļoti ērti strādāt no mājām, vairāki ratiņkrēslos, un viņi to darbu var darīt arī no mājām. Viņi par to ļoti priecājas". Uz jautājumu, vai cilvēki ar invaliditāti no mājām strādā divas stundas nedeļā, Pļaviņš atbildēja, sakot "nu atkarībā kurš kā strādā, un kā viņiem veicas tas darbs. Tas ir tāds diezgan specifisks darbs, kur nav viņiem diemžēl tik spīdoši tie rezultāti".

Raidījums atzīmē, ka uzņēmums "Memory water" ir nonācis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzes lokā. Partiju finanšu uzraugi konstatēja, ka uzņēmums ir piedalījies partijas "KPV LV" reklāmas kampaņā pirms 13. Saeimas vēlēšanām, taču to nav deklarējis. Firmai uzlikts 600 eiro sods. Novembrī Jēkaba Straumes lēmumu vērtēja tiesa un atstāja to negrozītu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) raidījumam sacījusi: "Es vakar tikai uzzināju, ka ir šis statuss viņam piešķirts. Nu, droši vien, ka tur ņēma vērā izvērtējot tās prasības, kādas tad ir noteiktas, lai būtu nodarbināta persona ar invaliditāti, kas viņam ir. Es nezinu, kāds bija tas komisijas patiesais viedoklis, kāpēc tika atteikts. Vismaz tas, ko es redzēju, kas man bija iesniegts, tie kritēriji visi viņam tā kā atbilda, lai viņš saņemtu šo statusu".

Sociālo uzņēmumu ekspertu komisija ir dusmīga, jo pateicoties LM un nevalstisko organizāciju pūlēm ir izdevies iegūt Eiropas naudu cēliem mērķiem, taču, formāli izpildot likuma prasības, tagad pie tās tiek pielaistas arī firmas, kas te saskata tikai iespējas biznesa attīstībai. Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!