'KPV LV' iztur kritiku; Saeima noraida PVN samazinājumu tūrisma nozarei
Foto: Saeimas administrācija

Otrdien Saeimai atgriežoties pie pagājušā ceturtdienā pārtrauktās grozījumu likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" izskatīšanas galīgajā lasījumā, parlamenta vairākums neatbalstīja opozīcijas pārstāvju rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu izmitināšanas pakalpojumiem un sabiedriskajai ēdināšanai līdz 5% uz krīzes laiku un vēl gadu pēc Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušā nedēļā jautājuma izskatīšana tika pārtraukta, jo koalīcijas frakcijas "KPV LV" pārstāvji pauda atbalstu šai opozīcijas idejai, tomēr pēc sarunām koalīcijas sadarbības sanāksmē pirmdien savas domas ir mainījuši.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs tagad Saeimas sēdē sacīja, ka PVN nav vienīgais veids, kā palīdzēt nozarei, tādēļ valdībā tiek strādāts pie citiem risinājumiem, kas palīdzētu šīm nozarēm grūtā brīdī. Nodokļa samazinājums neko nedod, ja apgrozījums nulle, tāpēc jādomā par to, kā palīdzēt palielināt apgrozījumu, uzsvēra Zakatistovs.

Otrdienas sēdē par šo konkrēto priekšlikumu debatējot, vairāk uzmanības un kritikas tika veltīts teši "KPV LV" par domu maiņu. Kaspars Ģirģens (KPV LV) debatēs gan paziņoja, ka savas domas nav mainījies un joprojām uzskata, ka PVN samazinājums nozarei nepieciešams tūlīt. Par šo opozīcijas priekšlikumu nobalsoja 36 deputāti, pret bija 39, atturējās 14, tāpēc tas tika noraidīts.

Pēc Saeimas balsojuma par šī opozīcijas priekšlikuma noraidīšanu "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens izplatīja paziņojumu, ka samazināta PVN likme ēdināšanai un naktsmītnēm paliek partijas "KPV LV" dienaskārtībā, bet tikai nodokļu reformas un nākamā budžeta kontekstā.

"KPV LV" Saeimas frakcija atbalsta ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga redzējumu par tūlītēju atbalsta programmu viesmīlības nozarei, savukārt priekšlikumu par samazinātu PVN likmi ēdināšanai un naktsmītnēm virzīs nākamā gada budžeta kontekstā un Finanšu ministrijas nodokļu reformas grupā. Mēs kā partija darbojamies koalīcijas ietvaros. Lai gan šobrīd neesam panākuši partneru atbalstu samazināta PVN jomā, turpināsim virzīt šo priekšlikumu un pārliecināt partnerus citā formātā – nākamā gada budžeta un nodokļu sistēmas reformas ietvaros. Svarīgi ir palīdzēt nozarei, un to mēs esam panākuši, vienojoties ar koalīcijas partneriem par citiem atbalsta mehānismiem grantu, vaučeru un citu instrumentu veidā. Tas sekmēs nozares tūlītēji atgūšanos, ļaujot tirgus dalībniekiem ātrāk atsākt vai paplašināt darbību un nodrošināt esošo darba vietu saglabāšanu un jaunu radīšanu," norāda Pucens.

Partija "KPV LV" jau iepriekš ir paudusi atbalstu viesmīlības nozarei un uzskata, ka tā ir nozīmīga tautsaimniecībā iekšējā patēriņa veicināšanā, mazo un vidējo uzņēmumu sektorā un ar to cieši saistītas citas nozares, piemēram, vietējā ražošana un lauksaimniecība, uzsver deputāts.

Jau ziņots, ka pirmdien valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē pēc garām diskusijām partneri idejiski vienojušies par atbalstu Covid-19 krīzes daudz cietušajai tūrisma nozarei – viesmīlības un restorānu industrijām. Jau trešdien Ekonomikas ministrija nāks ar konkrētiem priekšlikumiem, tomēr jau tagad skaidrs, ka tā nebūs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana, jo to koalīcija patlaban vienojusies neatbalstīt.

Opozīcija neatslābst

Ministru kabinets kārtējo grozījumu Covid-19 "jumta" likumā uz Saeimu bija nosūtījis tikai par vienu pantu, proti, nosakot, ka ārstniecības iestāde, kas noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ārkārtējās situācijas laikā tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, darbiniekam, ja ārstniecības iestāde nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), izmaksā atlīdzību līdz 75% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā trīskāršā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētā valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērā.

Tomēr, izskatot likumu Saeimā kā steidzamu divos lasījumos, likumprojektam tika iesniegti 16 priekšlikumi, no kuriem tikai viens bija no valdošās koalīcijas deputātiem. Tas arī būtībā tika atbalstīts, iekļaujot to atbalstošās komisijas priekšlikumā, un tas paredz, ka no valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka (izņemot dīkstāves pabalstu saņēmēju) tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā Publisko iepirkumu likuma izpratnē reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības, kas ir Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kurās vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiska persona vai personu apvienība.

Opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši kopumā 15 priekšlikumus, par kuriem tika gan debatēts, gan balsots. Tādējādi debates Saeimas sēžu zālē izvērtās par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgā, valsts atbalstu "Air Baltic", dīkstāves palīdzības pabalstiem un citām krīzes laika aktualitātēm.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva opozīcijas priekšlikumi ārkārtējās situācijas laikā un gadu pēc tās noteikt samazināto nodokļa likmi 5% izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskai ēdināšanai, un ikvienam nodokļu maksātājam, par kuru ir iesniegts pieteikums dīkstāves pabalsta saņemšanai, piešķirt dīkstāves pabalstu ne mazāku kā 180 eiro mēnesī.

Saeima neatbalstīja arī priekšlikumu paredzēt dīkstāves palīdzības pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī ideju uz trim gadiem samazināt finansējumu politiskajām partijām un ierosinājumu, ka nepieciešama Saeimas piekrišana lieliem valdības ieguldījumiem valsts uzņēmumos. Opozīcija arī vēlējās uzdot Ministru kabinetam nekavējoties apturēt jebkāda veida darbības, kas saistītas ar lēmumu par 250 miljonu eiro ieguldījumu "airBaltic" pamatkapitālā līdz atsevišķa Saeimas lēmuma saņemšanai par konkrēto ieguldījumu.

Opozīcija bija arī rosinājusi priekšlikumus, kas paredzētu tiesības Covid-19 krīzes dēļ saņemt papildu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta un tiesības pašvaldībai piešķirt pabalstu krīzes situācijā, kura apmērs vienai personai kopā ar dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu nevar pārsniegt 300 eiro mēnesī. Opozīcijas deputāti rosināja arī papildināt likumu ar normu, ka tiesu izpildītājiem 2020. gadā aizliegts vērst piedziņu uz jebkāda veida pabalstiem.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī ideja, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2020. gadā Latvijā tiesīgi ieceļot ārvalstnieki, kuru ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi (vecāki, bērni, adoptēti bērni, laulātie). Opozīcija arī rosināja, ka darba devēja kompensāciju darbiniekam līdz 70 eiro mēnesī par izdevumiem, kas radušies, veicot darba pienākumus attālināti, ārkārtējās situācijas laikā neapliek ar nodokļiem.

"Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs bija rosinājis arī, ka pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, Covid-19 "jumta" likuma darbības laikā var nepiemērot tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz mācību satura apguvi valsts valodā.

Opozīcija rosināja arī uzdot Rīgas domes pagaidu administrācijai atjaunot braukšanas maksas atlaides, nosakot braukšanas maksas atvieglojumus darba dienās no pulksten 10 līdz 17. Opozīcija vēlējās arī uzdot Rīgas domes pagaidu administrācijai nodrošināt iespēju sabiedriskā transporta pasažieriem saņemt bez maksas mutes un deguna aizsegu (masku), ja pasažierim tādas nav, kamēr ir spēkā Satiksmes ministrijas rīkojums par aizsegu obligātu lietošanu.

Starp opozīcijas priekšlikumiem bija arī uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt mērķprogrammu radošo nozaru atbalstam, paredzot tai līdzekļus vismaz 40 miljonu eiro apmērā.

Otrdien četri neatkarīgie deputāti – Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa, Didzis Šmits otrdien bija demonstratīvi atgriezušies strādāt Saeimas lielajā sēžu zālē, un sēdes sākumā radās nelielas domstarpības par to, kā tiks saskaitītas šo deputātu balsis. Saeima joprojām notur plenārsēdes, deputātiem strādājot no vairākām zālēm un balsis skaitot mutiski katrā zālē atsevišķi. Arī sēdes laikā četru neatkarīgo deputātu aktīvā debatēšana un kolēģu darbību komentēšana raisīja vairākas savstarpējas vārdu pārmaiņas starp deputātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Atis Zakatistovs Igors Pimenovs Ēriks Pucens airBaltic Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Ministru kabinets Rīgas dome Saeima Saskaņa Satiksmes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form