Krājbankas kraha izmeklēšanas komisija vispirms plāno iepazīties ar banku uzraudzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem
Foto: DELFI

AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") kraha izmeklēšanas parlamentārā komisija trešdien nolēma, ka vispirms iepazīsies ar visiem normatīvajiem, tiesību un administratīvajiem aktiem, kas reglamentē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbību attiecībā uz banku uzraudzību un maksātnespējas procesu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisija lūgs FKTK informēt, kā tiek organizēts banku uzraudzības process, un norādīt, uz kādu likumu un citu gan iekšējo, gan ārējo normatīvo aktu pamata tas tiek darīts. Pēc tam varēs vērtēt konkrētu pieņemto lēmumu atbilstību, atzina deputāti.

Trešdien komisija uzklausīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, kurš deputātiem skaidroja, ar ko īsti jānodarbojas parlamentārās izmeklēšanas komisijai un kādu informāciju tā drīkst pieprasīt.

Kusiņš, atgādinot vairāku iepriekšējo komisiju bēdīgo pieredzi, deputātiem silti ieteica vispirms izveidot darba plānu un noskaidrot faktus, jo haotiska darbība ne pie kā laba nenovedīšot. Tāpat viņš atgādināja, ka komisijai līdz augusta beigām būs jāsagatavo gala ziņojums, kas jāatbalsta vairumam deputātu.

Tāpat kā iepriekšējās sēdēs, visaktīvākais runātājs bija komisijas priekšsēdētāja vēlēšanās sakāvi cietušais deputāts Andrejs Elksniņš (SC), kurš gan kritizēja komisijas darbu, gan vairākkārt asi vērsās pret Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (V). Savukārt atbildi parādā nepalika arī Reirs.

Komisijas sēdes laikā izsūtītā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem Elksniņš apgalvo, ka parlamentāro izmeklēšanu valdošā koalīcija pārvēršot par balagānu. "Parlamentārās izmeklēšanas institūts tiek degradēts līdz vienkāršai formalitātei, jo komisijas vadību un apmaksāto amata pienākumu pildīšanu ir uzņēmušies cilvēki, kas neredz tai jēgu un pat īsti nezina, kāds darbs un pienākumi ir veicami," uzskata Elksniņš.

Deputāts savā paziņojumā arī norāda, ka kā šīs komisijas patiesā "lokomotīve" iezīmējies deputāts Reirs, jo "formālais" priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (V) sēdi faktiski pat nevadot, tikai cītīgi lūkojoties sava partijas biedra virzienā, meklējot atbalstu lietu turpmākai virzībai.

"Tiek meklēti iegansti, šķēršļi, lai neko nedarītu, tērētu budžeta līdzekļus, citu cilvēku laiku un izveidotās komisijas būtību turpmāk traktētu dogmatiski un formāli," klāsta Elksniņš.

Kā ziņots, vakardienas komisijas sēde izvērtās par asu domu apmaiņu par to, ko komisija drīkst darīt, kādu informāciju drīkst pieprasīt un kā tai būtu turpmāk jāstrādā.

Kā jau ziņots, Saeima pirms divām nedēļām apstiprināja sastāvu parlamentārās izmeklēšanas komisijai. "Saskaņas centra" (SC) frakcija darbībai komisijā deleģējusi Elksniņu un Ivaru Zariņu, "Vienotības" frakcija - Lāčplēsi un Reiru, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija - Kārli Seržantu un Ivetu Griguli, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvbai"/LNNK frakcija - Romānu Naudiņu un Dāvi Staltu, Zatlera reformu partijas frakcija - Juri Viļumu un Kārli Eņģeli, bet neatkarīgo deputātu pārstāve komisijā ir Elīna Siliņa.

Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Daugavpils mērs, "Vienotības" frakcijas deputāts Lāčplēsis. Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Naudiņš, bet par komisijas sekretāru - Enģelis.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota uz deviņiem mēnešiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form